Pelēks bija valsts dzimšanas dienas rīts 1918. gada 18. novembrī. Bet tie, kas pulcējās pie viņas šūpuļa, bija pilni iekšējas kvēles. Jo dziļāk miglā un tumsā brida iekšā vēlās rudens dienas, jo šī kvēle vairojās, it kā gribēdama pārvērst par ziedošu pavasari ziemu, kas visapkārt jau izklāja savus sniegus.
Kas gan bija pirmā dienā Latvijas valsts? Tikai vārds, elpa, kas silda gaisu.
Tie, kas sapņoja par neatkarīgu Latviju, gan ticēja, ka šai elpā izplauks rozes.
(Kārlis Skalbe)
