Vakar Skrīveru zemkopības institūtā notika seminārs sēņotājiem. Semināra teorētiskajā daļā lektore Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele stāstīja par sēņošanas tradīcijām Latvijā, par sēņu daudzveidību mežā, par to, kā atšķirt sēnes.
Praktiskā semināra daļa — sēņošana — norisinājās mežā līdzās Skrīveru dendroloģiskajam parkam, kur sēņotāji atrada ne tikai mazāk pazīstamas ēdamās, bet arī zaļo mušmiri — pasaulē indīgāko sēni.
Vairāki interesenti seminārā ieradās ar sēnēm — tās uz Skrīveriem atveda no Lielvārdes, Taurupes un Kurmenes. “Sēnes apskatījām, izveidojām izstādi, noskaidrojām, kuras no tām ir un nav ēdamas. Stāstīju, kā sevi pasargāt no saindēšanās ar sēnēm, kā tās pagatavot. Daudzi nemaz nezina, ka sēnes jāgriež ar nazīti un jāliek groziņos, nevajadzētu likt polietilēna maisiņos, tajos sēnes saspiežas. Latviešiem ir senas sēņošanas tradīcijas, taču, lai tās saglabātu, mežā jāved arī jaunākā paaudze, jāmāca pazīt sēnes, jāmāca, kā tās pareizi vākt,” stāsta Inita Dāniele.
Izrādās, uz semināru atvesto sēņu vidū bija arī liels retums: Taurupes mežā nogrieztā sarkanā samtbeka — ‘Xerocomus rubellus’, kas ir aizsargājama un nonāks Latvijas Dabas muzejā.
Skrīverietis Arnis Veckāgans mācīties sēņot bija ieradies kopā ar ģimeni, kurā visi ir čakli sēņotāji. “Mana dzimtā puse ir Kurzemē, un sēnes daudzveidībā tur ļoti atšķiras no tām, ko var atrast šīspuses mežā — tur sēņu ir krietni mazāk, un man nav grūtību tās pazīt. Taču, šajā mežā sēņojot, nereti daudz sēņu atstājam, jo tās nepazīstam, tāpēc labāk nemaz neliekam grozā,” stāsta Arnis Veckāgans.
Meža konsultāciju pakalpojumu centra Sēlijas nodaļas vadītājas vietniece Jekaterina Blaua stāsta, ka seminārā piedalījās ap divdesmit interesentu, arī viesi no Lielvārdes mikologu biedrības: “Skrīveru mežā atradām daudz ēdamu sēņu, kuras sēņotāji drošības dēļ atstājuši, jo nav pārliecināti, vai tās ir ēdamas. Atradām arī bioloģiski vērtīgāko meža indikatoru — svečtursēni. Pasaulē indīgākā sēne — zaļā mušmire — ir ļoti līdzīga zaļajai bērzlapei, ja nogriež pārāk īsu kātiņu, tad nezinātājs nemaz nevar tās atšķirt, to arī skaidrojām sēņotājiem. Arī šīs sēnes nonāks Latvijas Dabas muzejā.”