Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir skolās sekmēt kārtību un disciplīnu. Līdz ar to dubultosies skolēnu pienākumi un palielināsies vecāku atbildība par bērna izglītošanu.
Līdz šim bieži varēja dzirdēt apgalvojumu, ka skolēniem ir tikai tiesības, bet nekādu pienākumu. Tā gan nav, jo Izglītības likuma jau esošajā redakcijā noteikti trīs galvenie skolēnu pienākumi — iegūt pamatizglītību, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus, ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību. Sagatavotajos grozījumos skolēnu pienākumi ir seši: apgūt izglītības programmu, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus, un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses, sargāt savu un citu personu veselību un dzīvību, piedalīties izglītības iestādes apkārtējās vides saglabāšanā un sakopšanā.
Savukārt skolotāju tiesības ir nedaudz “sarukušas”, lai gan būtībā nosaka to pašu, ko līdz šim — radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā, veidot pozitīvu izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, pilnveidot savu profesionālo kompetenci, veicināt izglītojamā pienākumu izpildi, ievērot izglītojamā tiesības un sadarboties ar izglītojamā ģimeni.
Izglītības likuma grozījumos pastiprināta arī vecāku atbildība, kuru pienākums būs iesaistīties izglītības procesā. Tāpat vecāku pienākums turpmāk būs informēt skolu par bērna veselību, specifiskām īpatnībām un citiem apstākļiem.
Izglītības likuma grozījumi, kas gan vēl nav pieņemti, tikai izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Sabiedrībā tikmēr diskutē par šīm izmaiņām.
Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa, kurai ir liela pieredze skolas vadībā, atzīst, ka šādas izmaiņas likumā droši vien ir nepieciešamas, lai radītu lielāku kārtību.
— Tomēr visu var traktēt dažādi. Ja mēs visu laiku uzsveram tikai kaut ko vienu, tad tas arī izvirzās priekšplānā. Tā nav, ka līdz šim skolēniem bija tikai tiesības, bet svarīgi ir visu sabalansēt. Kad pati strādāju skolā un bija kāda saasināta situācija, skolēniem atgādināju, ka ar savu uzvedību vai rīcību viņi tomēr nedrīkst apdraudēt citu tiesības. Jārod kompromiss, — saka Astra Siliņa.
Vīgantes pamatskolas direktore Inga Albiņa arī uzskata, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, un labi, ja tām būs likuma spēks. Viņa gandarīta, ka par to diskutē ne tikai sabiedrībā, bet arī valdībā.
Likums uz papīra ir viena lieta, bet kā panākt tā ievērošanu dzīvē? Viedoklis, ka skolēni dažkārt atļaujas par daudz, nav pagrābts no gaisa. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka ministrijas kompetencē nav noteikt sodus par Izglītības likuma pārkāpumiem, bet iesaka ar jautājumu par sankcijām vērsties Izglītības valsts inspekcijā, kuras tiešais pienākums ir kontrolēt izglītības procesa atbilstību Izglītības likumam. Turklāt katrā skolā ir iekšējās kārtības noteikumi. Ja gadījumi ir nopietnāki, var vērsties ar iesniegumu pat policijā un tiesā.
