Aizkraukles pagasta “Burtniekos” rīt katlā sildīsies piens un smaržos ķimenes — saimniece Aija Bite sies sieru. Ceps arī pīrādziņus, lai Līgo vakarā varētu nolikt malā ikdienas rūpes un ļauties vasaras saulgriežu nakts burvībai.
— Sieru siet man iemācīja māte un vecmāmiņa. Viņas ir no Latgales puses un zina ne vienu vien recepti, kas raksturīga šim novadam, — saka Bites kundze. — Mana vecmāmiņa, piemēram, sieru kaltēja saulē. Sausu biezpienu sajauca ar sāli un ķimenēm, tad zem sloga nospieda glītā ritulītī, iesēja marlē un izlika saulē kaltēties. Biezpiens pārvērtās cietā sierā un bija ļoti garšīgs, īpaši ar mājās darītu alu. Savukārt māte sieru gatavoja no biezpiena un piena. Biezpienam trīs dienas ļāva pastāvēt siltumā, lai nedaudz ieskābst. Tad katlā karsēja svaigo pienu un pievienoja biezpienu. No iegūtās masas veidoja ritulīšus. Arī es sieru sienu pēc šīs receptes. Ja laika nav daudz, var izlīdzēties arī ar ātro variantu, kad pienu uzkarsē, līdz tas sāk veidot putas. Sakuļ pāris olu un iejauc tajās citronskābi. Masu ielej karstajā pienā, un vienā mirklī atdalās sūkalas. Siera masa gatava — atliek vien pievienot garšvielas un veidot rituļus. Protams, siera siešanai piens no veikala nederēs. Savlaik paši turējām govis, taču nu vairs nē. Man pienu atved māte.
Garšvielas var izmantot visdažādākās. Tradicionāli lieto ķimenes — tās pienam pieber jau karsējot. Ja vēlas sieru ar ķiploku garšu, spiedē saspiestus ķiplokus pievieno, kad sūkalas nokāstas. Var izmantot arī dilles, papriku vai “Vegetu”. Interesantu garšu dod sinepju un sezama sēklas. Reiz izmēģinājām sieru arī ar kaņepju sēklām, tikai tās pirms izmantošanas jāgrauzdē pannā. Bērniem garšo arī saldie sieri ar rozīnēm, valriekstiem vai marmelādi.
Parasti Līgo vakaru pavadām mājās, jo tie ir ģimenes svētki. Iepriekšējā dienā sētu un istabas pušķojam ar meijām, pie visām durvīm iespraužam pa pīlādža zariņam. Tas palīdzot atvairīt ļaunumu. Zem ozola iekuram ugunskuru un līgojam līdz rīta gaismai. Reizēm turpat uz ugunskura vārām jēra zupu. Tā izdodas ļoti garšīga, kā jau viss, kas gatavots uz “dzīvas” uguns.
Savlaik esam izmēģinājuši arī citas Līgo vakara un Jāņu rīta izdarības, piemēram, mazgāšanos rīta rasā. Tās ir īpašas sajūtas, kas paliek atmiņā ilgu laiku.
