Par to, ka suņi dzenā un nokož savvaļas dzīvniekus, rakstīts ne reizi vien. Nule “Staburags” saņēma ziņas no Skrīveru novada, ka suņi trenkā stirnas, kuras barības meklējumos ienāk arī ciemata teritorijā.
Ikvienam no mums patīk noraudzīties savvaļas dzīvniekos, kuri pienākuši tuvāk cilvēku mitekļiem. Šobrīd ne laba prāta vai ziņkāres dēļ, bet dodoties barības meklējumos.
Meža dzīvniekiem palīdzēt sagaidīt pavasari nolēmuši vietējie mednieki, kuri stirnām piemērotu spēkbarību izvietojuši ne tikai mežā, bet arī ciemata teritorijā, kur medības nenotiek.
Viena šāda vieta ir līdzās SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” kaltei. Pēdas sniegā liecina, ka stirnas to labprāt apmeklē. Agrās rīta un vakara krēslas stundās citkārt tramīgos dzīvniekus var novērot.
Diemžēl ir suņu īpašnieki, kuri saviem mājas sargiem ļauj brīvi skraidīt pa ciemata teritoriju. Šie suņi ne tikai apdraud pagasta iedzīvotājus, bet uzbrūk stirnām, kuras pie cilvēkiem meklē palīdzību.
Mežā klaiņojošam sunim, kurš tramda savvaļas dzīvniekus, mednieks, kā tas norādīts medību noteikumos, var spriest ātru tiesu. Apdzīvotās vietas teritorijā medības un šaujamieroču lietošana ir aizliegta, tāpēc neatliek nekas cits, kā apelēt pie suņu īpašnieku sirdsapziņas. Protams, var vērsties arī pašvaldībā, tomēr, lai sodītu suņu īpašniekus, nepieciešami noteiktā veidā dokumentēti pierādījumi.
Lielākajai daļai suņu nav dokumentu, kas apliecinātu dzīvnieka piederību konkrētam cilvēkam. Izņēmums ir medību un tīršķirnes suņi. Ja rodas kādas problēmas, suņa īpašnieks paziņo, ka dzīvnieks viņam nepieder un tikko pieklīdis. Pierādīt pretējo ir sarežģīti.
Pērn “Staburags” jau rakstīja, ka Skrīveros, “Jaunsilmiču” apkaimē, nepiesiets suns nokoda stirnu mednieka acu priekšā. Diemžēl pierādīt, kam suns pieder, neizdevās…
Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko, komentējot situāciju, stāsta, ka pašvaldības administratīvā komisija pirms vairākiem gadiem, pamatojot ar iesniegumu, sodīja kāda suņa saimnieci — dzīvnieks bija nokodis kaimiņu mājlopus. Sodītā sieviete pašvaldību iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, jo, lūk, neesot pierādīts, ka suns, kurš nokodis mājlopus, viņai piederot. Tiesāšanās ilgst jau vairāk nekā divus gadus. Nolemts turpmāk katru gadījumu rūpīgi dokumentēt, tāpēc pašvaldība aicina ar foto un videotehniku fiksēt notiekošo, lai suņu saimniekus varētu saukt pie atbildības.
Ministru kabineta izdotajās mājas dzīvnieku labturības prasībās minēts, ka pilsētās un ciemos, ja suns ir ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks nodrošina pilnīgu teritorijas norobežošanu un novērš iespēju sunim izkļūt no tās. Ārpus šīs teritorijas suni ved pavadā. Ārpus pilsētām un ciemiem suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja nodrošina, ka viņš neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Suņa īpašniekam jebkurā situācijā jāspēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Savukārt administratīvo pārkāpumu kodeksā par šo noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudassods no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā. — no desmit līdz piecsimt latiem.
