Aizkrauklē tikties ar novada domes vadību un iedzīvotājiem ieradās Saeimas deputāte Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pārstāve Iveta Grigule. Viņas vizīte, kā pati teic, ir iesildīšanās pirms darba Saeimas rudens sesijā. Pārrunāti tika gan ar izglītību saistīti jautājumi, gan deputātes izvirzītā ideja, ņemot vērā Igaunijas un Vācijas piemēru, pēc eiro ieviešanas latu banknotes un monētas nelikvidēt, bet saglabāt vismaz piecus gadus.
Ierosina latus neiznīcināt
Sarunā ar “Staburagu” Iveta Grigule teic, ka sagatavotais likumprojekts par latu saglabāšanu radies tieši tikšanos ar iedzīvotājiem rezultātā. Tas ļautu pataupīt, nesagriezt latus strēmelēs un neaizvest uz Getliņu izgāztuvi, bet glabāt tos vienā no Latvijas Bankas naudas glabātavām. “Ja ar eiro ieviešanu un eirozonu viss būs kārtībā, iznīcināt latus paspēsim, bet, lai saražotu no jauna, vajadzēs lielus līdzekļus,” atzīst deputāte.
Tāpēc trešdien ZZS frakcijas pārstāvji vienprātīgi parakstīja un iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu, rosinot pieņemt lēmumu līdz 2019. gadam uzglabāt nacionālo valūtu. Tās iznīcināšanas procedūra eiro ieviešanas noteikumos neesot paredzēta, un tā ir tikai Latvijas valdības izvēle — paglabāt latus vai iznīcināt nekavējoties. Tas, cik lielu vietu aizņems banknotes un monētas, pašlaik vēl nav aprēķināts.
Prioritāte skolotājiem un ārstiem
Deputāte stāsta, ka sarunās ar citu novadu iedzīvotājiem vieni no aktuālākajiem jautājumiem bijuši par tautas vēlētu prezidentu, par uzturēšanās atļauju tirdzniecības izbeigšanu, ES naudas sadalījumu lauksaimniekiem, īpaši par iespēju lauku saimniecības modernizēšanai iegādāties lietotu tehniku. Zemkopības ministre nesen sarunā apliecinājusi daļēju vienošanos par prasību vienkāršošanu šajā jautājumā attiecībā uz jaunajiem zemniekiem un bioloģiskajām saimniecībām. Tiek domāts arī par vienlīdzīgākiem konkurences noteikumiem finansējuma sadalījumā saimniecībām, un Zemkopības ministrija joprojām ir atvērta lauksaimnieku priekšlikumiem.
Ar deputātes palīdzību “Staburagam” bija iespēja “ielūkoties” ZZS frakcijas otrdienas sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Tajā nosauktās prioritātes nākamā finanšu gada budžetam ietver arī algu palielināšanu skolotājiem un medicīnas darbiniekiem. Budžeta pirmā izskatīšana Saeimā paredzēta 27. septembrī, un tad būs zināms, cik kam atvēlēts, bet pirmajos uzmetumos redzams, ka nākamgad autoceļu kopšanai jeb ceļu fondam līdzekļu varētu būt par 5% mazāk.
Informēta par mūsu pusi
Tikšanās laikā Aizkrauklē tika pārrunāta arī principa “nauda seko skolēnam” efektivitāte. Lai bērns arī turpmāk nebūtu kā prece, par kuru cīnās skolas, nepieciešams cits finansējuma modelis. Kā piemēru deputāte nosauca Lietuvā ieviesto modeli ar koeficientu sistēmu, saistot to ar skolas attālumu no lielajām pilsētām un apdzīvotības blīvumu.
Lai arī tikties ar deputāti bija ieradušies tikai daži cilvēki, jautājumu, uz kuriem atbildes sniedza tūlīt vai apņēmās atbildēt vēlāk, bija daudz, tajā skaitā Aizkraukles novada izglītības pārvaldes vadītājas Astras Siliņas kundzes uzdotie — par prakses iespējām jauniešiem, 40 stundu darba nedēļu skolotājiem, papildu līdzekļiem ārpusskolas izglītībai un citi.
Tikšanās noslēgumā Iveta Grigule teica, ka viņas vecāki dzīvo Skrīveros, abonē “Staburagu” un viņa ir informēta par Aizkraukles pusē notiekošo. Arī par arvien biežāk avīzē reklamētajām vakancēm, kas pierāda, ka uzņēmējdarbība šajā pusē attīstās un cilvēkiem ir darbs.
