Tieslietu ministrija (TM) un Valsts
zemes dienests (VZD) ir izstrādājis un nodevis publiskajai
apspriešanai jauno kadastrālo vērtību projektu, kas daudziem
īpašumiem paredz kadastrālo vērtību palielināšanu un varētu
stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Kā aģentūru LETA informēja TM,
jaunās kadastrālās vērtības esot noteiktas atbilstoši
situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. TM un
VZD aicina pašvaldības un iedzīvotājus iepazīties ar projektu un
kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju tīmekļa vietnēs
“kadastralavertiba.lv” un “kadastrs.lv”.
Minētajās vietnēs ir izvietota
virkne dažādu informatīvo materiālu, taču “acīs nekrīt”
vieglas iespējas nekustamā īpašuma īpašniekam uzzināt gaidāmās
kadastrālās vērtības izmaiņas tieši savam īpašumam.
Lauksaimniecībā izmantojamajai zemei
esot gaidāms vērtību pieaugums visā valsts teritorijā sakarā ar
cenu kāpumu tirgū, bet meža zemēm pieaugumu nosakot novērtējuma
pielīdzinājums. Lauksaimniecības ēkām vērtība praktiski
nemainīšoties vai pat samazināšoties nolietojuma pārrēķina
dēļ.
Dzīvokļu grupā kadastrālās
vērtības pieaugšot dzīvokļos jauno projektu ēkās, kas būvētas
pēc 2000.gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un dažās mājās
citviet Latvijā, kā arī sērijveida dzīvokļiem ēkās, kas
būvētas līdz 2000.gadam, Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un
Ogrē.
Savrupmājām kadastrālās vērtības
augšot jauno projektu ēkās, kas būvētas pēc 2000.gada, īpaši
Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās lielajās pilsētās, kā arī
vecākās savrupmājās Rīgā, Jūrmalā un Rīgas ietekmes zonā.
Savukārt vērtība samazināšoties savrupmājām, kas būvētas
līdz 2000.gadam teritorijās, kur nav cenu kāpuma.
Ražošanas objektiem kadastrālās
vērtības augšot ražošanas apbūves zemei, “lētajai”
apbūves zemei teritorijās, kur apbūves zemes vērtību līmenis
ļoti tuvs zemes vērtību līmenim, kā arī jaunajām ražošanas
ēkām, kuras būvētas pēc 2000.gada, savukārt tās samazināšoties
45 pašvaldībās. Komercobjektiem pieaugums gaidāms jauno projektu
ēkās, kas būvētas pēc 2000.gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un
citās republikas nozīmes pilsētās, ēkās, kas būvētas līdz
2000.gadam, teritorijās, kur kāpis nekustamā īpašuma tirgus
(pamatā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā, Ogrē), bet
samazinājumi esot gaidāmi vecajās ēkās, kas būvētas līdz
2000.gadam, teritorijās, kur nav tirgus cenu kāpums.
Aprēķinot projektētās kadastrālās
vērtības, esot ņemti vērā tādi faktori kā ēkas nolietojums,
materiāli, būvniecības periods un citi ēkas raksturojošie
rādītāji. Vērtības noteikšanai esot ņemts vērā īpašuma
novietojums un vides izmaiņas ap īpašumu – kā attīstījusies vai
gluži otrādi degradējusies apkārtējā vide, infrastruktūra –
jauni ceļi, publiskā infrastruktūra u.tml. rādītāji, jo tie
tiek ietverti zonējumā. Nosauktie rādītāji esot galvenie, kas
nosaka īpašuma tirgus vērtību.
Pēc valdības uzdevuma – pārrēķināt
kadastrālās vērtības, lai tās atbilstu esošajai tirgus
situācijai, TM visu pagājušo gadu strādājusi pie kadastrālo
vērtību aprēķināšanas metodikas pilnveides, lai panāktu, ka
visiem objektiem kadastrālās vērtības tiek aprēķinātas pēc
vienādiem principiem.
“Kadastrālās vērtības izmanto
16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to
ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc
vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās
vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas
iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo
vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā
vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram,
par pēc 2000.gada būvētu lielveikalu NĪN nekustamā īpašuma
nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par
padomju laikā būvētu ēku,” sacījis tieslietu ministrs Jānis
Bordāns (JKP).
Bordāns LTV piebilda, ka kopsummā
īpašumu kadastrālā vērtība Latvijā dubultosies – ne katrai
mājai, bet daudzām ar to esot jārēķinās.
Ministrs atzīst, ka daudziem īpašumiem
vērtības pieaugs, un, ņemot vērā, ka kadastrālā vērtība ir
bāze arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, TM pirms gada
sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā
un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz
nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim
vērtībā līdz 100 000 eiro.
Kā uzsver TM, tas nozīmētu, ka,
piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro
nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim
ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20
000 eiro vērtības. Līdzīgs princips tiktu attiecināts arī uz
zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa
aprēķinam izmanto 1/5 daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram,
ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā
īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie
būtu 30 eiro.
“Valdības doto uzdevumu esam
izpildījuši – kadastrālās vērtības ir aktualizētas atbilstoši
to vērtībām tirgū. Zinot to, ka daudziem īpašumiem vērtības
pieaugs, jau pirms gada aicinājām un aicinām joprojām Finanšu
ministriju kopā ar pašvaldībām atbalstīt neapliekamā minimuma
ieviešanu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā, kas ļoti
lielai daļai Latvijas iedzīvotāju noņemtu nekustamā īpašuma
nodokļa slogu. Tā ieviešana joprojām ir atkarīga no Finanšu
ministrijas un visas koalīcijas politiskās izšķiršanās,”
izteicies Bordāns.
Bordāns kā piemērus minēja, ka
vidusmēra mājai NĪN maksājums varētu augt no vairākiem simtiem
līdz pat tūkstotim eiro, bet dzīvoklim – piemēram, no 60 uz 120
eiro, bet ar neapliekamā minimuma ieviešanu mājai nodokļa
maksājums faktiski nemainītos, bet par dzīvokļiem NĪN vispār
varētu nebūtu jāmaksā.
Politiķis atkārtoti pauda viedokli,
ka uz pašvaldību budžetiem, ja vien tās esot rūpējušās par
uzņēmēju piesaisti, neapliekamā minimuma ieviešana negatīvi
neatsauktos, jo ieņēmumu kritumu no privātpersonām segtu kāpums
no komercobjektiem.
Bordāns gan atzina, ka sarunās
valdībā ne pie kāda risinājuma NĪN jautājumā nav nonākts.
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās
vērtības aprēķinātas izmantojot nekustamo īpašumu darījumus
par 2012. un 2013.gadu, savukārt jaunās projektētās kadastrālās
vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019.gada
1.jūliju. “Apzinoties, ka pandēmija var ietekmēt nekustamā
īpašuma tirgu (pārdošanas cenas), esmu uzdevis VZD sekot līdzi
situācijai tirgū un rudenī informēt par iespējamajām izmaiņām,
ja tādas būs,” piebildis Bordāns.
