“Latvijas Dzelzceļa” (LDz) industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs stāsta: “Pļaviņu dzelzceļa stacija atvērta 1861. gadā līdz ar Rīgas—Daugavpils dzelzceļa izbūvi. Tās sākotnējais nosaukums — Stukmaņi (juridiski — Štokmanshofa) radies saistībā ar netāli atrodošos Stukmaņu muižu. Faktiski Pļaviņu stacijas tuvākajā apkaimē sākotnēji nekādu apdzīvotu vietu nebija un 1922. gadā miesta statusu ieguvušās Pļaviņas (tagad — Pļaviņu novads) pakāpeniski attīstījušās dzelzceļa ietekmē.”
Pārkrauto kravu un iekāpušo pasažieru apjoma pieaugums Stukmaņu stacijā bija vērojams 20. gadsimta sākumā, kad savu darbību uzsāka no šejienes izbūvētais Gulbenes un Valkas virziena šaursliežu dzelzceļš. Pirmā pasaules kara gados tā Pļaviņu—Gulbenes iecirknis tika pārbūvēts par platsliežu dzelzceļu un joprojām pilda savu saimniecisko funkciju.Otrā pasaules kara gados nopostītās oriģinālās stacijas ēkas vietā 1950. gadā tika izbūvēta cita, apjomīga ēka. Tā arī šodien kalpo pasažieru vajadzībām: no Pļaviņām vilcieni ved savus pasažierus gan Rīgas, gan Daugavpils un Rēzeknes virzienos, kā arī, reizi nedēļā — uz Madonu.
Facebook ievietotais video šeit:
