Pļaviņu novadā pabalstiem mēnesī iztērē vidēji 10 tūkstošu latu, bet ziemas mēnešos —
11 — 13 tūkstošu latu. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem pašvaldība palīdz tikai trūcīgajiem. Augustā viņu skaits bija 557, bet septembrī un oktobrī — 490.
Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre stāsta, ka apmēram 7 — 7,5 tūkstošus latu mēnesī pašvaldība izlieto garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai, kas bērnam ir 45 lati, bet pieaugušajam — 40 latu mēnesī. Savukārt dzīvokļa un apkures pabalstiem mēnesī iztērē vidēji 1000 — 1500 latu. Šogad valsts pašvaldībai atmaksā 50% GMI un 20% dzīvokļa pabalsta, taču, kā būs nākamgad, pagaidām nav skaidrs, jo valsts budžets vēl tikai top.
“Daļa cilvēku vasarā lasa un pārdod ogas, sēnes, lai iztiktu, taču ziemas sezonā spiesti lūgt pabalstu, un to kopējais apjoms katru gadu palielinās,” stāsta Valentīna Babre.
Pašvaldība brīvpusdienas nodrošina 188 audzēkņiem no 1. līdz 4. klasei un ap 50 bērniem no 5. līdz 12. klasei.
Seši novada bāreņi pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties arodskolās, vidusskolā vai augstskolā, un pašvaldība ik mēnesi viņiem maksā 45 latus lielu pabalstu. Bērni bāreņi atbalstu pašvaldībā var saņemt līdz 24 gadu vecumam. “Kad viņi atgriežas no aprūpes iestādēm, pašvaldība nodrošina dzīvojamo platību un nepieciešamības gadījumā sniedz materiālo atbalstu dzīvokļa komunālo pakalpojumu apmaksai un pamatvajadzību nodrošināšanai,” stāsta Babres kundze. “Tā kā bāreņi ir auguši bērnunamos, dzīvojuši un mācījušies internātskolās, viņiem nav iemaņu, kā pašiem par sevi rūpēties, kā patstāvīgi dzīvot, tādēļ sociālā dienesta darbinieki palīdz ar padomu.”
Veļaspulveris no Vācijas
Pļaviņu novadā ir 22 cilvēki, kuriem vajadzīga aprūpe mājās — divi Klintainē, seši Aiviekstē, divi Vietalvā un divpadsmit Pļaviņās. Viņus apkalpo 11 aprūpētāju.
Pļaviņu pašvaldībai ir ilgstoša sadarbība ar Vilfrātes evaņģēliski reformatorisko luterāņu draudzi Vācijā, kuras pārstāvji sniedz atbalstu. Šīs sadarbības rezultātā daudzbērnu ģimenes ir saņēmušas veļaspulveri.
Šogad izveidojusies sadarbība ar “Luterāņu stundu” — tā ir starptautiska organizācija, kuras darbību atbalsta misijā ieinteresēti luterāņi. Tās pārstāvji paši piezvanījuši un piedāvājuši palīdzību. Sociālais dienests piekrita, un pašvaldības darbinieki ar savu transportu brauca uz Rīgu pēc humānās palīdzības. Atvestās drēbes dala trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. Sociālā dienesta telpās tās var saņemt joprojām.
Pļaviņieši atsaucīgi piedalījās akcijā “Palīdzēsim viens otram!” un citiem ziedojuši labu, bet pašiem vairs nevajadzīgu apģērbu.
Pakas saņem sociālajā dienestā
Īpašu pabalstu maznodrošinātajiem novada iedzīvotājiem nav, bet viņi, tāpat kā trūcīgie, sociālajā dienestā var saņemt Eiropas Komisijas pārtikas pakas, kuras dalām sadarbībā ar Latvijas Sarkanā Krusta Aizkraukles nodaļu. Vasarā par pakām interese bija apsīkusi, bet tagad atkal tā sāk palielināties. Tāpat sociālajā dienestā var saņemt akcijā “Paēdušai Latvijai” sarūpētās pārtikas pakas, bet drīzumā sadarbībā ar Sarkano Krustu sociālā dienesta darbinieki dosies pie veciem, vientuļiem cilvēkiem, lai nogādātu viņiem akcijā saziedoto “Merrild” kafiju.
Tomēr Babres kundze atzīst — pakas un pabalsti cilvēkus pieradinājuši domāt, ka vienmēr kāds cits palīdzēs, un daļa pabalstu lūdzēju pārstājuši paši par sevi rūpēties un gādāt. “Jebkurš varam nonākt līdzīgā situācijā, tomēr ir jāgrib savā dzīvē ko mainīt pašam, ir jāstrādā, kaut vai mazdārziņā kaut ko izaudzējot, taču, kā varam vērot novadā, daudzi piemājas dārzi aizaug ar zāli,” viņa saka. “Daļa cilvēku pieraduši no rīta gulēt, cik ilgi grib, un viņiem ir grūti agrāk piecelties. Šajā ziņā pozitīvi ir vērtējama “simtlatnieku”, tagad “astoņdesmitlatnieku” programma, jo cilvēki vismaz ir spiesti laikus piecelties un sevi sakopt, lai ierastos darbā.”
Pļaviņu novadā oktobrī strādāja 89 “astoņdesmitlatnieki”: 37 Pļaviņās, 30 Vietalvā, 14 Aiviekstē un 8 Klintainē.
