AS “Latvenergo” zivju resursu
atjaunošanas programmā šogad plāno Daugavas baseinu papildināt
ar sešiem miljoniem zivju mazuļu, kuru audzēšana kompānijai
izmaksājusi vairāk par miljonu eiro.
Zivju audzēšana nodrošināta
pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā
institūta “BIOR” zivju audzētavā “Tome”.
Ievērojot zinātniskā institūta
rekomendācijas, ūdenstilpēs tiek ielaisti lašu un taimiņu
smolti, viengadnieki un divgadnieki, līdaku vienvasaras mazuļi,
zandartu un vimbu vienvasaras mazuļi. Nēģu kāpuri un nēģu
vaislinieki tiek pārvietoti uz nārsta vietām augšpus šķēršļiem.
“Latvenergo” vides un darba
aizsardzības direktore Irēna Upzare skaidroja, ka uzņēmums
vairākus gadus īsteno bioloģiskās daudzveidības projektus, kas
ir uzņēmuma papildu iniciatīva. “Arī 2021. gadā šos projektus
īstenosim un zinātniski vērtēsim rezultātus iztīrītajās
Vedzes un Pērses upēs, kā arī ar saviem sadarbības partneriem
biedrību “Mēs zivīm” veidosim mākslīgās zivju nārsta
ligzdas izvietošanai Daugavā,” sacīja Upzare.
2021. gadā septīto gadu visiem
dabiskajos ūdeņos izlaistajiem lašiem un taimiņiem būs nogriezta
taukspura, lai pētniecības procesā varētu noteikt un atšķirt
mākslīgi izaudzētos lašus un taimiņus no tiem, kas ir brīvi
vairojušies savvaļā. Zvejojot lašu un taimiņu vaisliniekus, tiek
ievērots dzimtās upes princips, smoltus pēc tam izlaižot tajā
pašā upē. Līdaku vienas vasaras mazuļi tiek ielaisti Daugavas
hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvēs.
Uzņēmumā norādīja, ka katru gadu
zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavas
baseinā notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Ikgadējā zivju
mazuļu ielaišanas plānā tiek noteikta zivju mazuļu ielaišana
konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām
un vecuma grupām.
