Spītējot stiprajam vējam, kas no Daugavas puses traukdamies purināja koku zarus virs Likteņdārza skatu terases, te sanākušie sirsnīgā gaisotnē pieminēja brīvības cīnītājus, kuri 1919. gadā drosmīgi devās kaujās, lai padzītu no Latvijas ienaidniekus.
“Latvija! Tu esi mūsu Latvija — zeme, kurā dzimuši, dzīvojam un dzīvosim. Tā ir mūsu Tēvzeme, mūsu gods un lepnums. Valsts, kas mums spēku dod. Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Mūsu zeme Latvija,” ar šādiem vārdiem iesākās Lāčplēša dienas pasākums Likteņdārzā Koknesē.
Veroties plīvojošajā Latvijas karogā, kas simboliski iestiprināts starp diviem lieliem pelēkiem laukakmeņiem, Likteņdārza viesi no tuvākas un tālākas apkaimes ieklausījās vēsturnieka Andra Rūtiņa stāstījumā par to, kas tad mūsu valstī notika pirms gandrīz simt gadiem, kādas cīņas tika izcīnītas un kas notika tepat — Kokneses un Pļaviņu apkaimē. “Mēs varam grāmatās lasīt par to, kas 1919. gadā notika pie Rīgas, pie Jelgavas, bet mēs varam arī pētīt tos notikumus, kas risinājušies mums tuvākās vietās, un tas mūs uzrunās daudz vairāk, nekā mēs izlasīsim par varoņdarbiem, kas notika uz Rīgas Dzelzs tilta,” sacīja vēsturnieks.
“Kas tad ir Lāčplēša diena? Vai tā ir diena, kad Lāčplēsis pārplēsa lāci un dabūja savas ausis? Nē, tā ir piemiņas diena, kad mēs atceramies Latvijas brīvības cīņu dalībniekus. Tā ir varoņu piemiņas diena, kurā mēs atceramies 1919. gada oktobrī un novembrī notikušās brīvības cīņas pret Bermonta armiju, kas gribēja sagraut Latvijas brīvību, un cīņu dalībniekus, kuri tieši 11. novembrī guva izšķirošu uzvara pār šo Bermonta karaspēku,” A. Rūtiņš vērsās pie sanākušajiem jauniešiem.
Viņš atgādināja, ka arī Pļaviņām jeb tolaik Stukmaņu miestam tajā visā bija liela nozīme, jo tieši te tika panākta vienošanās par vienotas Latvijas armijas izveidi. Andris Rūtiņš pieminēja arī kaujas pie Daudzevas un Jaunjelgavas, kā arī interesantus notikumus, kas risinājās turpat Koknesē pie sagrautā dzelzceļa tilta pār Pērses upi.
Citējot rakstnieku Kārli Skalbi, Andris Rūtiņš arī atgādināja, kāpēc tad 11. novembris tiek saukts par Lāčplēša dienu un kāpēc pirmo Latvijas Republikas militāro apbalvojumu, ko piešķīra varonīgajiem brīvības cīņu dalībniekiem, sauc par Lāčplēša Kara ordeni. “Kārlis Skalbe jau 1919. gada oktobrī Latvijas bruņoto spēku cīņu pret vāciešu un krievu veidoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju simboliski salīdzināja ar Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” aprakstīto, ar Daugavas krastos notikušo Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, Latvijas bruņoto spēku karavīru cīņassparu nodēvējot par Lāčplēša garu. Iedvesmojoties no šiem Skalbes vārdiem, arī tika nolemts šos cīnītājus, kuri īpašu varonību parādīja neatkarības kara laikā, apbalvot ar ordeni, kuru nosauca Lāčplēša vārdā.”
Muzikālu priekšnesumu pasākumā sniedza Kokneses Mūzikas skolas koris Leldes Kamzoles-Gagaines vadībā. Interesenti varēja nofotografēties, tērpušies majora Gunāra Rusiņa privātkolekcijas formastērpos. Pats Gunārs Rusiņš, kurš varētu par savu kolekciju un šiem tērpiem pastāstīt vairāk, gan ierasties nevarēja. Pēc pasākuma viesi tika aicināti doties ekskursijā pa šovasar atklāto Liktens gāti.
Savukārt 18. novembrī no pulksten 15 līdz 16 Likteņdārza amfiteātrī ikviens tiek aicināts uz saulrieta sagaidīšanu. Šajā laikā tiks iededzināti 18 ugunskuri, godinot Latvijas neatkarību un brīvību. Amfiteātra vidū varēs novietot līdzpaņemtās svecītes un sasildīt Latviju ar gaišām domām, siltiem vārdiem un labiem darbiem.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
