Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja arhīvā glabājas vairāki priekšmeti, kuru stāsts aizsācies novembrī, konkrēti 18. datumā.
Viens no tiem — piemiņas plāksne Brīvības cīņās kritušajiem. Plāksni 1927. gada 18. novembrī svinīgi atklāja Sērenē, un tā bija novietota pie pagastmājas sienas, mūsdienās — Sērenes tautas nama. Plāksni, varām mainoties, 1940. gadā norāva no Sērenes pagastnama sienas un sadauzīja. Plāksnes gabali tika paslēpti turpat — smiltīs pagastmājas bēniņos. Gadu iepriekš, 1926. gada 18. novembrī, Jaunjelgavas kapos atklāja pieminekli 1919. gada kaujās pie Jaunjelgavas kritušajiem.
Par pieminekli Jaunjelgavā vairāk pastāstīja Jaunjelgavas vidusskolas skolotāja Ilga Bruņiniece. Atklāšanā piedalījās Jaunjelgavas luterāņu draudzes mācītājs Ādolfs Zemnieks, savulaik ievērojams vīrs ne tikai šajā pusē, bet arī Latvijā. No militārajām personām atklāšanā piedalījās arī Latvijas armijas ģenerālis Jānis Francis.
Piemineklī iegravēti sešu kaujās par Jaunjelgavu kritušo vārdi un uzvārdi. Viens no viņiem bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Kampars, kura vārdā pirms Otrā pasaules kara Jaunjelgavā bija nosaukta iela. Viņš kritis 1919. gada 7. novembra izlūkgājienā pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas. Apbedīts Jaunjelgavas kapos, bet vēlāk pārbedīts Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos.
Padomju gados piemineklis saprotamu iemeslu dēļ bija atstāts novārtā, no tā bija nozudis zobens un vainags, bet, sākoties Atmodai, jau 80. gadu beigās abi šie atribūti brīnumainā kārtā atgriezās savā vietā.
Mūsdienās uz šo vietu jaunjelgavieši nāk lāpu gājienā, notiek piemiņas brīdis kopā ar zemessargiem. Ikgadējais Lāpu skrējiens cauri Jaunjelgavas novada pagastiem beidzas pie šī pieminekļa.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
