Katru gadu decembrī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) lemj, vai ļaut ikvienam Latvijas iedzīvotājam nozāģēt vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežā. Ja uzņēmums konstatēs, ka iedzīvotāju neapzinīgās rīcības dēļ mežam nodarīti lieli zaudējumi, šāda prakse tikšot pārtraukta. Tomēr LVM nav vienīgā iespēja, kā tikt pie sava svētku kociņa. “Staburags” uzrunāja vairākus eglīšu audzētājus un pārdevējus.
Stādu audzētavas “Zaķi” Ķeguma novada Birzgales pagastā, netālu no Jaunjelgavas, saimniece Linda Ratkeviča šogad uz tirgu ar eglītēm vēl neesot devusies. Daudzie pastāvīgie klienti savus pirkumus jau izdarījuši uz vietas “Zaķos”.
Varētu ņemt kaut trīs
Kuri izraugās savējo un nozāģē paši, citiem esot jāpalīdz to izdarīt. Par “ilgspēlējošajām” jeb mākslīgajām eglītēm Linda saka, ka tas nebūt nav “zaļš” risinājums. Latvijā ir daudz vietu, kur egles aug savvaļā — elektrības līniju tuvumā, grāvmalās, nekoptās jaunaudzēs. Šādu eglīšu ir tik daudz, ka ikviens gribētājs varētu sev paņemt ne tikai vienu, LVM atļauto, bet pat trīs. Tāpēc neizprotams ir eglīšu imports no ārzemēm, piemēram, Dānijas. Eglīšu cenas šobrīd ir ļoti atšķirīgas — uzņēmumi tās pārdod dārgi, bet pie privātajiem audzētājiem var nopirkt par pieklājīgu cenu. Par pēcsvētku laiku, kad pie atkritumu urnām izaug kaudzes no izmestajām eglītēm, Linda saka, ka tiem, kas kociņu no meža atveduši, nopirkuši tirgū, vajadzētu arī prasties to nogādāt atpakaļ mežā. Tur kociņš sapūs, būs mājvieta kukaiņiem. Arī savu svētku egli “Zaķu” saimnieki nozāģēs un nesīs mājā. “Visam savs laiks un vieta. Ja eglīti nenozāģēs, tā pāraugs un noēnos citas,” saka Linda.
Pirkumu atliek uz pēdējo brīdi
Eglītes audzē arī “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavā Pļaviņās, bet tur iegādājamie kociņi ir dekoratīvie, paredzēti stādīšanai laukā un nav domāti ilgstošai turēšanai siltā istabā. Audzētavas vadītāja Agita Ceruka teic, ka kociņi ir augumā maziņi, līdz metram, tāpēc tie, kas meklē kuplu, lielu koku tikai pāris svētku dienām, no Pļaviņām aizbrauks vīlušies. Toties nedaudz tālāk, Madonas virzienā, ir Kalsnavas stādaudzētava.
Raimonds Rudzītis, Kalsnavas kokaudzētavas krājumu uzskaites vadītājs, stāsta, ka pie viņiem var iegādāties plašu egļu klāstu — gan ierastās eglītes, gan Serbijas, asās, baltegles, Kanādas egles, čūskegles. Augumā mazākās, podos augošās, Kalsnavā ir Kanādas egles šķirne ‘Konica’ — līdz 40 — 50 cm garas “rūķu cepures”. Šādu eglīti var izmantot ne tikai kā tradicionāli istabas stūrī novietotu, bet arī kā galda dekoru. Kalsnavā iegādāties var arī līdz pat 2,5 līdz 3 metriem garus kociņus.
Stāstot par pircēju aktivitāti, Raimonds teic, ka pagaidām uz vietas eglīšu ir daudz, lielākais pircēju pieplūdums sākas īsi pirms Ziemassvētkiem. Vairums pircēju ikdienā dzīvo dzīvoklī, kur eglītei īsti nav vietas, bet svētkus svin lauku mājās. Tādēļ pirkumus veic pēdējā brīdī, pa ceļam uz lauku māju. Nelielā daudzumā Kalsnavā pieejamas arī zāģētās eglītes. Pirms pāris gadiem kāda mākslinieku kompānija par savu svētku kociņu esot izvēlējusies pašu skrajāko no eglēm — čūskegli. Bijuši gadījumi, kad svētkiem egles vietā izvēlas priedīti.
Laukā jānes pakāpeniski
Raimonds Rudzītis, stāstot par eglēm, kas iegādātas dzīvas — podā augošas, teic, ka, ienesot istabā, siltumā, svarīgi ievērot pamata nosacījumus — nenovietot tuvu apkures katlam, radiatoriem un istabas temperatūrā turēt ne vairāk kā desmit dienas. Pēc tam augs sāk mosties, veidojas jaunie pieaugumi. Iznesot eglīti atkal laukā, to nedrīkst pakļaut krasai temperatūras maiņai. Labāk to novietot, piemēram, gaišā verandā, kur temperatūras maiņa būs pakāpeniska. Pēc trim līdz piecām dienām kociņu var pārvietot āra temperatūrā, piemēram, siltumnīcā. Arī tad vajadzētu ievērot dažus ieteikumus. Auga saknes piesegt ar kūdru. Tās vietā var izmantot arī tukšus kartupeļu maisus. Sniegotā laikā saknes var sasegt ar sniegu. Svarīgi, lai saknītes, kuras augam istabā ir laistītas, laukā strauji nesasaltu. Ievērojot šos nosacījumus, pavasarī izstādīta laukā, eglīte turpinās kvalitatīvi attīstīties. Vai kociņu podiņā istabā varētu atstāt līdz nākamajiem svētkiem? Raimonds teic, ka tas eglītei skādētu, jo netiktu nodrošināts vajadzīgais mitrums, saules gaisma. Audzētavā augošās laukā pavada visu gadu, ir norūdītas, tāpēc pārvērst par telpaugu nebūtu prātīgi. Šo gadu salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pircēji Ziemassvētku kociņus podiņos izvēloties arvien biežāk. Vieni to vēlāk izstāda pie privātmājas, uzdāvina vai aizved uz lauku māju. Cenu politika pēdējā laikā nav mainīta un arī sezonas laikā eglītes maksā tikpat, cik vasarā.
Papildina ar Polijā augušām
Mūsdienās, kad lielveikalā var iegādāties teju visu, izņēmums nav arī mūžzaļais kociņš. SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta, ka “Maxima” veikalos pieejamas 22 dažāda sortimenta eglītes — sākot ar mazām dekoratīvam eglītēm podiņos ar rotājumiem, turpinot jau ar dažādām lielāka izmēra eglēm no 60 cm līdz pat 120 cm, kā, piemēram, dižegle ‘Abies Nordmania’. Liela daļa egļu ir no vietējiem Latvijas egļu audzētājiem, taču daļa ir arī no Polijas, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu un atbilstošu cenu. Kopējais eglīšu pieprasījums šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, audzis par 4%, bet lielākos pārdošanas apjomus prognozē šīs nedēļās laikā, kā arī īsi pirms pašiem svētkiem. “Maxima” veikalos Aizkrauklē nopērkamas dažāda izmēra, tajā skaitā mazas dekoratīvās Ziemassvētku eglītes.
Marija Makareviča, AS “Virši A” sabiedrisko attiecību speciāliste, teic, ka arī šogad “Viršu” degvielas uzpildes stacijās var nopirkt saimniecībā “Dzērves” Vallē audzētas eglītes.
Kāda ir ideāla eglīte?
◆ Proporcionālai eglei augstuma un pamatnes attiecība ir 1,5:1, zari visās pusēs izauguši vienmērīgi, tie ir pietiekami stingri, lai nenolīktu zem rotājumu svara, galotne nav pārāk kaila.
◆ Eglīte augstumā nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu, celma caurmēram jābūt mazākam par 12 cm. Eglīte jānozāģē līdz ar zemi. Ja atstāsiet augstu celmu, uz tā var savainoties meža dzīvnieki.
◆ Kā ilgāk saglabāt eglīti? To jāiestiprina kājā, kurai apakšā ir trauks ar ūdeni, un regulāri jāpārbauda, vai ūdens traukā nav iztvaikojis. Pirms likšanas ūdenī egles stumbru jāiezāģē, lai koks labāk uzsūktu mitrumu. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un pāris karotes cukura, kas koku baros. Ūdenī var šķaidīt arī vienu aspirīna tableti, ēdamkaroti sāls un ēdamkaroti cukura. Var pievienot tējkaroti dārzeņu mēslojuma.
◆ Egli var ievietot šķīdumā, kuru pagatavo, litram ūdens pievienojot divas tējkarotes citronskābes, vienu ēdamkaroti želatīna un divas karotes krīta pulvera. Lai egle ilgāk izskatītos labi, to var ievietot traukā ar mitrām smiltīm.
Daži LVM norādījumi un ieteikumi:
◆ Eglīti nedrīkst zāģēt: privātā mežā, publiskā dabas parkā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu.
◆ LVM platības visā Latvijas teritorijā apzīmētas ar plāksnīti — LVM īpašuma zīmi. Pēc tās jāraugās stigu un ceļu malās — uz dzeltena fona attēlotu LVM logotipu, kā arī citas informācijas zīmes ar LVM logo.
◆ Pirms došanās uz mežu šīs teritorijas var apskatīt kartē www.mammadabakarte.lv vai aplikācijā “LVM GEO Mobile”, kur ar tumši zaļo krāsu ir atzīmētas LVM apsaimniekotās teritorijas.
◆ Eglīti nedrīkst zāģēt jaunaudzēs — priežu, egļu vai melnalkšņu, kā arī jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem augošas.
◆ Eglītes drīkst zāģēt: meža ceļu malās, grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem.
