Piektdien Mārupē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 20. kongress, kurā piedalījās arī Aizkraukles reģiona novadu vadītāji.
Kongresā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers un septiņi valdības ministri. Galvenie jautājumi, kurus skatīja kongresā — finanšu situācija pašvaldībās, veselības aprūpē un izglītības problēmas.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks:
— Galvenā tēma kongresā, protams, bija smagā finanšu situācija pašvaldībās. Novados pašlaik veidojas situācija, kura līdzīga tai, kas notika ar slimnīcām, arī mēs nezinām, kas notiks nākamajā mēnesī. Ir ļoti daudz neatbildētu un neizskaidrotu jautājumu, līdz ar to ir iespēja, ka novads tāpat, kā slimnīca, vienkārši var bankrotēt. Plānotā nodokļu nauda kasē nenonāk, kā tas bija paredzēts gada sākumā. Par turpmāko finanšu situāciju nav nekādas skaidrības, ne arī kādu prognožu. Diemžēl arī kongresā nekādas konkrēta atbilde uz šiem jautājumiem nebija dzirdamas.
Savdabīgu aicinājumu kongresam pauda Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, ka pēc trim mēnešiem jāsasauc LPS ārkārtas kongress, kurā galvaspilsētai pieprasīs lielāku pārstāvniecību.
Ministri aicināja sadarboties un iesaistīties Eiropas Savienības projektos, ko mēs arī darām un turpināsim darīt.
Cerams, ka valdība ņems vērā LPS pieņemtās rezolūcijas, kurās izteiktas mūsu neatliekamākās vēlmes.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme:
— Kongresā visvairāk patika LPS priekšsēdētāja Andra Jausleiņa uzruna, kura bija kritiska un analītiska. Savukārt prezidenta un ministru runas bija izplūdušas un politiskas.
Rezolūcijas bija jāpieņem, bet to realizācija ir atkarīga no finanšu situācijas valstī. Ņemot vērā, ka pašlaik mēs paši valstī par finansēm neesam lēmēji, maz ticams, ka tajās kāds ieklausīsies. Jāatzīst, ka jaunas atziņas kongresā neguvu. Vēlējāmies vērst uzmanību, ka jāsamazina ne tikai valsts birokrātiskais aparāts, bet arī LPS pārvalde. Jo šim mērķim, manuprāt, LPS tērē pārāk lielas summas. Mēs katru gadu LPS maksājām 5000 latu, šogad — 4000 latu, uzskatu, ka tā ir pārāk liela summa. Tomēr diemžēl šajā kongresā par šo jautājumu pat neieminējās. Nākamajā kongresā noteikti lūgsim šo jautājumu izskatīt.
Kongresa dalībnieki par LPS priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Andri Jaunsleini, kā arī pieņēma trīs rezolūcijas: “Par neatliekamiem pasākumiem izglītībā”, kurā LPS aicina Saeimu nodrošināt pienācīgas skolotāju algas, pilnībā finansēt piecgadīgo un sešgadīgo apmācību un palielināt finansējumu interešu izglītībai; “Par krīzes pārvarēšanas programmu” — LPS aicina mazināt birokrātiskās un normatīvās prasības, vienkāršot ES fondu naudas apguvi un samazināt nodokļu slogu; “Par veselības aprūpi kā valsts prioritāti krīzes apstākļos” — veselības aprūpi nākamā gada budžetā un turpmāk līdz krīzes pārvarēšanai noteikt par prioritāti, pārtraukt veselības aprūpes iestāžu centralizāciju un koncentrāciju un nodrošināt kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbu visā Latvijā.
Uzziņa.
Latvijas Pašvaldību savienība ir biedrība, kas pēc brīvprātības principiem apvieno pilsētu un novadu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991. gada 15. decembrī.
