Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava pārliecināta, ka jau 12 gadu ilgusī novadu veidošana beidzot tuvojas nobeigumam. Rezultātā gan daudzu pagastu ļaudis būs neapmierināti, jo novadus veido, iedzīvotājus neuzklausot.
Būs jābrauc uz centru
— Kas, jūsuprāt, cilvēkiem sarežģīs dzīvi?
— Vispirms jau deklarētais apgalvojums, ka pakalpojums būs tuvāk iedzīvotājiem. Kādas blēņas! Piemēram, dzimtsarakstu nodaļa būs tikai novada centrā, un tai nebūs filiāļu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem pēc katra dokumenta — kaut vai dzimšanas vai miršanas apliecības — būs jābrauc uz novada centru. Dokumentus vairs neizsniegs pagasta padomē, kā tas ir tagad. Kā tad uzlabosies pakalpojuma sniegšana?
Par naudas ekonomiju. Saprotu, ka štatu saraksts novada centrā gandrīz vai dubultosies, jo darbiniekus centralizēs, un speciālisti no tagadējiem pagastiem uz darbu brauks tālāk, protams, tikai tādā gadījumā, ja viņus no darba neatbrīvos. Var taču izvēlēties tikai novada centrā dzīvojošos speciālistus. Kāda gan te naudas ekonomija?
Mani neapmierina arī tas, ka tagadējo pagastu centros iecels pārvaldes vadītāju. Viņš var būt arī citur dzīvojoša persona, nevis ievēlēts un pagastā cienīts cilvēks. Kā gan svešs cilvēks var zināt iedzīvotāju vajadzības, ja viņš nepārzina pagastu un cilvēkus pat nepazīst? Tas ir pierādījums, ka šāda situācija ir izdevīga politiķiem, nevis iedzīvotājiem. Patlaban mums katrā pagastā ir mazas problēmas, kas novadā var izvērsties par lielām likstām.
Nauda jādala pēc iedzīvotāju skaita
— Kādas problēmas jūs domājat?
— Vairums pagastu padomju, atjaunojot iestādes un attīstot infrastruktūru, ir ņēmušas kredītus, tad kādēļ gan šīs parādsaistības būtu jāuzņemas kopīgi?
Izskatot rajona reorganizācijas plāna projektu, gandrīz visas vietējās pašvaldības rajona iestādes atbalsta kā kopiestādes (izglītības pārvalde, sporta skola, bērnunams un citas), tad kam vajadzīga šī reforma — tikai nosaukuma pēc? Vai līdzsvarotai valsts teritorijas attīstībai nauda nebūtu jādala pēc iedzīvotāju skaita, bet ne pēc partiju piederības? Tā taču ir nodokļu maksātāju nauda, kas veido valsts budžetu, nevis partiju līdzekļi.
— Katram pagastam saskaņā ar reformu jau piešķirts 200 000 latu, un daudzi naudu jau iztērējuši…
— Uzskatu, ka šo “piespiedu laulību” naudu valsts ir parādā ikvienai pašvaldībai, un to pašvaldības arī izmantos iepriekšējo reformu seku objektu atjaunošanai. Vai tiešām valstsvīri domā, ka cilvēki nesaprot, ka šī reforma ir pilnīgs idiotisms? Kad valstī ir ekonomiskā un politiskā krīze, šādas pārmaiņas radīs vēl lielāku haosu. Kā ierēdņi, kas neorientējās lauku problēmās, var zināt, kā mums labāk dzīvot?
Jāvēršas Satversmes tiesā
— Kā, jūsuprāt, jārīkojas, ja pašvaldības nevar vienoties par novada izveidi?
— Jāvēršas Satversmes tiesā. To, ka reforma ir aplama, liecina arī Daugavas kreisā krasta pagastu nevēlēšanās apvienoties Jaunjelgavas novadā. Neviena no politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām nesolīja likvidēt pagastus kā administratīvi teritoriālās vienības, kas Latvijā eksistē jau kopš 18. gadsimta. Iecerētais reformas noslēgums rada bažas, ka tās īstenotāji ir aizmirsuši: reformas jāveic cilvēku interesēs un ievērojot likumus, nevis steigā tos atceļot bailēs no taisnīga Satversmes tiesas sprieduma.
Ja “reformistiem” šķiet, ka pašvaldību vadītāji “pieauguši krēsliem”, tad ko lai saka par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un tās amatpersonām? Gadiem ilgi saņemot vairākkārt lielākas algas par pašvaldību vadītāju ienākumiem, ministrijas ierēdņi mūs tā “reformējuši”, ka nu viss jāveic steidzamības kārtā, pēdējā gada laikā. Vai nav laiks reformēt arī šo ministriju? Pret pašu gribu “reformisti” mūs laimīgus nepadarīs. Iespējams pat, ka sakarā ar teritoriālo reformu vajadzētu rīkot referendumu. Lauku iedzīvotāji pagasta vadībā vēlas redzēt pašu ievēlētus cilvēkus.
