Gandrīz pēc piecu mēnešu nesekmīgiem pūliņiem sagaidīt jelkādu valsts iestāžu palīdzību tomēr ceturtdien, 26.augustā, uz dzimteni izdevies pārvest Polijā smagi cietušo un komā guļošo jauno vīrieti Aivi. Viņa liktenis nebija vienaldzīgs Aizkraukles slimnīcas ārstiem un viņu Lietuvas kolēģiem, kuri pēc mātes palīdzības sauciena steidzās bezpalīdzīgo vīrieti brīvprātīgi, pašu spēkiem un līdzekļiem atgādāt uz Latviju pie ģimenes. Māte un tuvinieki asarām acīs sagaidīja Aivi mājās un pateicas visiem. Ieelpojot Latvijas gaisu, Aivis esot atvēris acis — laikam sajutis, ka beidzot ir mājās.
Valsts atteica palīdzību mātei
Kopš šīgada 17.aprīļa 34 gadus vecais latvietis Aivis gulēja komā Polijas slimnīcā. Jaunais vīrietis ārvalstī smagi cieta autoavārijā, pēc kuras iestājās koma un viņu sāka aprūpēt poļu ārsti. Aivis tikai 11. aprīlī bija ieradies Polijā, lai tur strādātu poļu firmā “MTK Construction” par celtnieku — būvētu poļiem olimpisko centru. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas un vairākām operācijām Polijas klīnikas ārsti sāka uzstājīgi pieprasīt Aivja mātei Dainai Krastiņai beidzot pārvest savu dēlu uz Latviju.
Vairāk nekā četrus mēnešus Aivja māte dzīvoja pārdzīvojumos, jo nespēja saviem spēkiem pārvest smagi cietušo dēlu — viņai nebija vajadzīgo vidēji 2000 — 2500 latu, lai transportētu Aivi mājās medicīniski pareizā veidā. Tā kā Polijas ārsti teica, ka neliksies mierā, cietušā vīrieša māte vērsās pēc cilvēcīga atbalsta valsts institūcijās. Taču tur palīdzību atteica naudas trūkuma dēļ un atstāja Aivja pārvešanu mājās uz bezpalīdzīgās, bēdu sagrautās sievietes pleciem.
Nezinot, kā dēlu atgādāt uz Latviju, Aivja māte pagājušajā nedēļā, 19. augustā, lūdza Tautas balss palīdzību. Līdzcilvēku sirds siltums, sapratne un atsaucība nav vārdos izsakāma, jo kopīgiem spēkiem — bez oficiālas valsts iestāžu līdzdalības — tieši pēc nedēļas, 26. augustā, izdevies pārvest nekustīgi guļošo jauno vīrieti Aivi uz dzimteni.
Brīvprātīgie palīgi — Aizkraukles slimnīca
Izdzirdot Aivja mātes izmisuma pilno lūgumu palīdzēt, drīz vien atsaucās izpalīdzīgais Aizkraukles slimnīcas kolektīvs, kas pēc brīvprātīgas iniciatīvas sāka organizēt komā guļošā Latvijas pilsoņa pārvešanu. Aizkraukles slimnīcas traumatologs Ēriks Vizulis stāsta: “Iestādes vadītāja bija izdzirdējusi televīzijā un plašsaziņas līdzekļos, ka ir aicinājums pēc palīdzības, un nolēmām, ka mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi. Ja neviens nenāk palīdzēt no oficiālām struktūrām, mēs nāksim, jo mums bija draugu saziedota nauda tieši šādiem gadījumiem, cilvēkiem, kuri ir bezpalīdzīgā situācijā, un mēs paši bijām pirms gada līdzīgā situācijā, mēs zinām, ko nozīmē būt izvēles priekšā — būt vai nebūt.”.
Aizkraukles ārsti operatīvi palīgos iesaistīja kolēģus Lietuvā. Mērojot vairāk nekā 2000 kilometru no Polijas un Čehijas robežas, Aivi uz Latviju nogādāja kāda atsaucīga lietuviešu mediķu komanda. Kad piebrauca medicīniskās palīdzības automašīna, Aivi sagaidīja gan ģimene, gan Tautas balss, gan citi izpalīdzīgi cilvēki, kuriem nebija vienaldzīgs Aivja liktenis. Ārsts, atbraucot mašīnai no Polijas, jautāja: “Jūs esat mamma? Nāciet, viņš ir atvēris acis! Uzklājām pretizgulējumu matraci, piektdien atnāks neirologs, apskatīsies. Tas stāvoklis pagaidām ir tāds, kāds ir. Ko varēsim, to darīsim.”.
Piesaista Lietuvas mediķus
Pēc Tautas balsī rādītā stāsta par Aivi atsaucās vairāki cilvēki, kas bija gatavi Dainai Krastiņai palīdzēt atgādāt mājās dēlu. Taču Aizkraukles slimnīca pieteicās to izdarīt bez jebkādas samaksas. “Veicot ekspresaptauju Latvijā, izrādījās, ka ir grūti noformēt brigādi. Piesaistīt lietuviešus bija racionāli no vairākiem apsvērumiem, mēs piezvanījām lietuviešu kolēģiem, viņi mums atsaucās dažās minūtēs, bija gatavi braukt jau dažu stundu laikā. Turpretī mums Latvijā šī mašīna bija jānokomplektē, jādabū personāls, jāizdomā, kā viņi brauks, bet lietuvieši paši izdomāja, sazvanīja slimnīcu un poliski izrunājās, viss bija sakārtots,” pārvešanas plānošanu skaidro Ē.Vizulis.
Kā stāsta dakteris, Aivja ārstēšanās būs ilga un pacietīga, un par uzlabojumiem pāragri spriest. Tomēr cilvēkam cerība dzīvo mūžīgi. Traumatologs piebilst: “Viņam ir veikta operācija, ir izņemts asinsizplūdums no galvaskausa, un, cik nu poliski varēja saprast, ir cietusi labā deniņu daiva, un tās ir traumas sekas. Ārstēšanās būs ilga, prognoze nav skaidra, tāpēc nav tagad iespējams pateikt. Mājas sienas un ģimenes tuvums, jā, noteikti palīdzēs viņam atveseļoties!”.
Ģimene raud un pateicas visiem
Jelgavniece Daina Krastiņa ar bērniem, sagaidot Latvijā dēlu un brāli Aivi, raudāja prieka un skumju asaras vienlaikus. Daina Krastiņa visiem pateicas par atbalstu dēlam: “Vispirms mēs gribējām pateikt paldies Tautas balsij, ka palīdzēja mums atrast iespēju, un Aizkraukles slimnīcai, arī lietuviešu dakteriem, kā arī paldies visiem ziedotājiem, kas bija nākuši mums pretim un palīdzēja!”.
Aivja māsa Sandra, nespējot valdīt asaras, atzina: “Milzīgs, liels paldies tiem cilvēkiem, kas ziedoja, palīdzēja, Tautas balsij liels paldies, arī šeit ārstiem, kas nāca pretī, kas saprata… ir cilvēki, kas saprot, spēj palīdzēt, es nevaru izteikt, cik liels paldies tiem cilvēkiem, kas palīdzēja.”
Tikai ar citu cilvēku atbalstu un rūpēm tagad Aivis ir Latvijā un jau puspavērtām acīm, visticamāk, jūt un saprot, ka beidzot ir kopā ar tuviniekiem.
