Ratnicēnu bibliotēka ir viena no trijām Kokneses pagastā, kas izvietota netālu no Bormaņiem. Tai garām nevar pabraukt — liels ratu ritenis mājas priekšā aicināt aicina te ienākt. Lai gan ārā svilina saule, ik pa laikam veras durvis un bibliotēkā ienāk kāds lasītājs. Var redzēt — viņi te jūtas kā mājās, un bibliotēkas vadītājai Sarmītei Leitānei jāspēj tik atbildēt uz jautājumiem.
Par šaurību sūdzēties nevar
Bibliotēka dibināta toreizējā Pļaviņu rajonā uz Ratnicēnu tautas nama bāzes. Bibliotekāre rāda pirms 60 gadiem jūnija vidū iznākušo laikraksta “Cīņa” numuru. Tajā vienā no informācijām rakstīts, ka drīzumā paredzēts atvērt Ratnicēnu bibliotēku. Par to, kā tas noticis un tieši kurā datumā, nekādu ziņu gan nav, taču toreizējā uzskaites žurnālā pirmās grāmatas reģistrētas jau 23. janvārī. Ar pirmo numuru — grāmata “Mūsu Rīga”, ar otro —
J. Staļina raksti.
Savulaik bibliotēka bija izvietota kolhoza “Rīts” kantora otrajā stāvā, bet no 1995. gada tai pielāgota 1932. gadā celtā māja Bormaņu ciema “Raudās”. Bibliotēkā par šaurību nevar sūroties — telpu kopējā platība ir 120 m². Tā ir ēkas pirmajā stāvā, un te var iekļūt arī apmeklētāji ar kustību traucējumiem. Tajā ir izveidota arī speciāla istaba bērniem, ir arī izstāžu telpa.
Telpu noformējumu lieliski papildina telpaugi. Ziemas spelgonī mājīgumu pastiprina ar malku kurināmās krāsnis, kuras mūsdienu bibliotēkās ir liels retums.
Bibliotēkas lasītāji vasarā žurnālus var pārlapot arī ārā, jo ir izvietoti soli un galds, savukārt vismazākie tikmēr var paspēlēties smilšu kastē.
Trīs vienā
Ratnicēnu bibliotēkā savulaik par bibliotekārēm strādājušas Ludmila Gailāne, Elza Judeika, Aīda Miklāva, Dženija Dzirkale, Benita Lejniece. Trīs vienā — tā var teikt par tagadējo bibliotēkas vadītāju Sarmīti Leitāni, jo viņa ir gan apkopēja, gan kurinātāja, gan bibliotekāre. Sarmīte ir vietējā un bibliotekāres darbā jau aizvadījusi 30 vasaru. Sarmīte atceras, ka skolas laikā viņa šad tad nesusi grāmatas kādai tantei, kura mazo meitēnu allaž cienājusi ar ļoti garšīgām konfektēm, kādas pie mums tolaik nemaz nevarēja nopirkt — tās bija atsūtījuši ārzemju radi.
Iesaistās arī lasītāji
Bibliotekāra darbs šajos gados ir krasi mainījies — aizmirstībā aizgājuši grāmatu izsniegšanas punkti, par obligātu ikdienas sastāvdaļu kļuvis internets. Tagad Ratnicēnu bibliotēkā ir ap simt lasītāju. Lai gan arī novada centrā ir bibliotēkas, nāk koknesieši — savulaik te kolhozā strādājuši un pieraduši, ka šī ir viņu bibliotēka. Te dažkārt ātrāk var tikt arī pie visjaunākajām grāmatām.
Bibliotēka ir kā mazs kultūras centrs — Sarmītei allaž ir kas padomā. Regulāri ir daudzveidīgas izstādes, bieži vien — pašu lasītāju veidotas. Pērn te interesenti varēja apskatīt Goda kolhoznieku piemiņas lietas un dažādu notikumu fotoalbumu, veltītu kolhoza 65 gadu jubilejai, tagad ir izveidota mape ar bibliotēkas apmeklētāju atnestajām fotogrāfijām par kolhoza laikiem, te tiek vākti un krājas atmiņu stāsti un fotogrāfijas par vēsturiskiem notikumiem. Sarmītei jau prātā jauns projekts — viņa grib izveidot fotogrāfiju izstādi “Bormaņi agrāk un tagad”, nofotografējot tās vietas, kas redzamas vecajās fotogrāfijās.
