Šonedēļ
aprit 15 gadu kopš dibināts Kokneses fonds – biedrība, kas
aizsāka ideju par Likteņdārza veidošanu un ar daudzu ziedotāju
atbalstu turpina to pilnveidot un labiekārtot kā gaišas atceres
dārzu, veltot to 20. gadsimtā svešu varu dēļ cietušo vai bojā
gājušo latviešu piemiņai.
Nolūkā
atzīmēt Likteņdārza tapšanas pirmsākumus šonedēļ, 10.
jūlijā, dārzā viesosies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits
un bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuri
iestādīs veltījuma ozolus.
Sandra
Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Kokneses fonda padomes
priekšsēdētāja:
“Likteņdārzs
ir visādā ziņā unikāls – pirmkārt, nav nevienas citas vietas
pasaulē, kur tas varētu atrasties, kā vien Daugavas ieskauts, mūsu
dižupes varenībā, tā pašos pamatos veidojot dārzu par latviešu
spēka vietu. Likteņdārzu iekārtojam pēc pasaulslavenā Japānas
ainavu arhitekta Šunmjō
Masuno projekta, kas ir vienīgais viņa projekts Baltijas valstīs.
Dārza attīstībai desmit gadu garumā notikusi unikāla ziedojumu
vākšanas kampaņa sadarbībā ar Latvijas Televīziju ikgadējos
tiešraides koncertos, Likteņdārzam ir veltīta kā Latvijas Bankas
piemiņas monēta, tā īpaša pastmarka, kas kā unikāli priekšmeti
iegulst kolekcijās. Likteņdārza Draugu alejā ikviens kādam
cilvēkam veltītais burģakmens ir unikāls, tāpat Likteņdārzā
ir pirmā vieta mūsu valstī, kur, nosaucot vārdos, vienuviet
pieminam Latvijas valsts dibinātājus un neatkarības atjaunotājus.”
Sandra
Kalniete uzver, ka Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas
vienmēr būs augošs un mainīgs. Ikviens uz dārzu atvestais
laukakmens un stādītais koks ir ar simbolisku nozīmi kāda cilvēka
vai dzimtas piemiņai, savukārt nākamais nozīmīgais posms
Likteņdārza veidošanā būs Saieta nama pabeigšana. Saieta nama
būvniecība Likteņdārzā uzsākta 2016. gada nogalē, kad ēkas
pamatos tika ievietota kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Nams iecerēts, kā viens no centrālajiem Likteņdārza objektiem,
tā projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un arhitektu birojs
“Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta
aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes
uz nākotni.
Likteņdārzs
top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību
un gara spēku. Tas apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar
Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu. Ik gadu Likteņdārzu
apmeklē 70 000 – 100 000 viesu, no kuriem aptuveni 30% ir bērni
un jaunieši. Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts
īpašs Likteņdārza likums.
Kokneses
fondu 2005. gada 6. jūlijā dibināja 14 privātpersonas, to vidū
mecenāti Marta un Vilis Vītoli, politiķe, diplomāte un viena no
Atmodas laika līderēm Sandra Kalniete, akadēmiķis Jānis
Stradiņš, scenogrāfs Andris Freibergs, dzejniece Māra Zālīte,
mākslinieks un Rundāles pils atjaunotnes līdzautors Imants
Lancmanis, vēsturnieks Ainārs Bambals, ārzemju latviešu
sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, uzņēmējs Valdis
Lokenbahs, demogrāfs Ilmārs Mežs, literatūrzinātnieks un
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters
Nollendorfs, uzņēmēja Baiba Rubesa, vēsturniece Rudīte Vīksne
un Kokneses pašvaldība.
