Iekrāto parādu dēļ piecas pašvaldības, Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības īpašnieces, atlaidušas apvienības valdi un par tās vadītāju iecēlušas Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāju Alīdu Vāni, vēsta “Latvijas avīze”.
Vāne, kura ir arī Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja, norādījusi, ka patlaban tiek veidota krīzes vadības komanda uz trim mēnešiem. Tās uzdevums ir atrast un piedāvāt izeju no krīzes situācijas, lai apturētu zaudējumu pieaugumu, kas netika izdarīts pēc slimnīcu apvienošanās. Apvienībai ir gan parādi par komunālajiem maksājumiem, gan arī nenomaksāti nodokļi valstij, gan zaudējumi, kas radušies, ārstējot pacientus virs Veselības ministrijas noteiktās kvotas – kopsummā vairāk nekā miljons latu.
Pašlaik galvenais uzdevums esot likvidēt šajā ārstniecības iestādē funkciju dublēšanos un nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi. “Nedrīkst būt tā, ka vienā apvienībā ir divas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas. Šāda nodaļa var atrasties vienā ārstniecības iestādē, bet otrā ir nepieciešams kvalitatīvs ambulatorais dienests ar dienas stacionāru,” norādījusi Vāne.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazanovskis paskaidrojusi, ka lēmums par krīzes vadības izveidi radās pēc konsultācijām Aizkraukles novada domē un Latvijas Pašvaldību savienībā. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa atzinusi, ka pašvaldības pārziņā ir ne mazums uzņēmumu un ka visu darbā nav iespējams iejaukties. Turklāt apvienība savulaik izveidota pēc Veselības ministrijas, nevis pašvaldību iniciatīvas. Līdzās šīm pašvaldībām slimnīcu apvienības īpašnieces ir arī Viļakas, Baltinavas un Rugāju novada pašvaldības.
Jaunieceltā slimnīcu apvienības vadītāja atzinusi – jo vairāk īpašnieku, jo īpašuma apsaimniekošana neefektīvāka, ko spilgti apliecina šis gadījums. Pašvaldības iecēlušas Vāni šajā amatā, jo vēlas izmantot Aizkraukles slimnīcas pieredzi kā kompetences centru. Arī šīs pilsētas slimnīcai bijušas finansiālas problēmas, bet Aizkraukles novada dome pieņēma lēmumu, kas ļauj sekmīgi attīstīt ārstniecības iestādi. Patlaban Aizkraukles slimnīcā 71% daļu pieder pašvaldībai, bet 29% – investoram – Veselības aprūpes fondam.
Veselības ministra Jura Bārzdiņa preses sekretārs Oskars Šneiders norādījis, ka tik kritiska finanšu situācija slimnīcu apvienībā nav izveidojusies viena gada laikā. “Analizējot darba organizāciju, jāsecina, ka saimniekošana nav bijusi izmaksu ziņā efektīva. Īpaši, ja ņem vērā, ka apvienība ir saņēmusi miljons latu Eiropas fondu finansējumu. Ja ieņēmumu un izdevumu bilance būtu saprātīga, tad nebūtu tendence palielināties parādiem,” norādīja Šneiders.
Ministrijas vadība ir tikusies ar lielāko apvienības īpašnieku Gulbenes un Balvu novada pašvaldību vadītājiem. “Lai stabilizētu apvienības darbu, ir iespējami vairāki risinājumi. Varbūt pašvaldības nolems slimnīcā ieguldīt vairāk līdzekļu. Var gadīties, ka būs jāmeklē investori, bet pastāv arī trešais variants – apvienību pārņem valsts,” skaidrojis ministra preses sekretārs.
Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība bija pirmā, kuru oficiāli izveidoja 2010.gada sākumā, jo valdība pieņēma lēmumu par būtisku diennakts neatliekamās palīdzības slimnīcu skaita samazināšanu. Toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle 2010.gada februārī atzina, ka “šī pirmā apvienība var kalpot par piemēru citām slimnīcām, kuras veido apvienību, kā, strādājot kopīga mērķa labā, nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, iespējams vienoties par turpmāko darba organizāciju.” Ministrija cerēja, ka Gulbenes un Balvu apvienība ļaus racionāli izmantot ārstēšanai paredzēto naudu, ļaujot sadalīt sniegto pakalpojumu klāstu starp slimnīcām atbilstoši tehnoloģiskajām iespējām un nodrošinājumam ar medicīnas speciālistiem.
Atlaistā apvienības valdes priekšsēdētāja Mudīte Jaceviča radušos situāciju atteikusies komentēt.
Gulbenes, Balvu, Rugāju, Viļakas un Baltinavas novada pašvaldības apstiprinājušas jaunu valdi kā krīzes vadības komandu Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībai, aģentūru BNS informēja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība.
Jaunās valdes uzdevums ir izstrādāt slimnīcu attīstības plānu, kas nodrošina apvienības turpmāku pastāvēšanu un attīstību. Darbības laiks ir noteikts līdz šā gada 9.decembrim.
Krīzes vadības komandā strādā Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne, Balvu novada domes deputāte Ināra Ņikuļina un Gulbenes novada domes deputāts Guntis Blūms.
“Latvijā pašlaik jau ir pieredze, kā no parādos grimstošas slimnīcas izveidot medicīnas iestādi, kas iedzīvotājiem sekmīgi sniedz veselības aprūpes pakalpojumus. Tā ir Aizkraukle, tāpēc uzrunājām Aizkraukles pašvaldību un slimnīcu,” paskaidroja Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Šā iemesla dēļ arī krīzes komandas vadība uzticēta Vānei, kuras vadībā Aizkraukles slimnīcā darbs reorganizēts un sasniegti sekmīgi rezultāti.
Krīzes vadības komanda izveidota pēc konsultācijām ar Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Aizkraukles pašvaldību. Pieņemts arī lēmums par kompetences centru izmantot Aizkraukles pašvaldības pieredzi Aizkraukles slimnīcas darba reorganizēšanā un attīstīšanā.
Jau vēstīts, ka pēc vairāku slimnīcu aktīviem protestiem pret nepietiekamo finansējumu neatliekamajai palīdzībai Veselības ministrija augusta beigās nolēma šim nolūkam piešķirt papildus 685 tūkstošus latu, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros.
Valdība atbalstījusi kopumā 6,15 miljonu latu piešķiršanu veselības aprūpei, pārdalot finansējumu no FM budžeta parāda vadības apakšprogrammas uz VM budžetu. Lielāko daļu no valdības piešķirtās summas – 2 548 594 latus – paredzēts novirzīt daudzprofilu neatliekamās palīdzības stacionāriem pakalpojumu tālākai restrukturizācijai, sedzot izdevumus par dienas stacionāros un mājas aprūpē sniegtajiem plānveida un neatliekamajiem pakalpojumiem.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai papildus piešķirti 66 814 latu.
