Vecmāte Gaida Dzalbe: “Līdz šim kā upura jēri katru mēnesi esam parakstījušas papīru, kurā lūdzam atļaut strādāt virsstundas. Neviens nekad nav paskaidrojis, ko šāds dokuments nozīmē, tikai atrunājas: tādu vajagot grāmatvedībai. Izrādās, šādi mēs pašas atsakāmies no dubultas samaksas par virsstundām. Reāli mēnesī strādājam 240 stundu, mums slodze ir 168 stundas. Mēs tik strādājam un priecājamies, ka mums samaksā vēl to pašu. Par katrām fizioloģiskām dzemdībām ārstniecības iestāde no valsts saņem finansējumu 346 eiro, par patoloģiskām dzemdībām un ķeizargrieziena operāciju vēl vairāk. Loģiski spriežot — ja mums ir daudz dzemdību, algai būtu jākļūst lielākai. Reāli tā nav. Lai cik dzemdību mēnesī pieņem, algas ziņā nekas nemainās. Kur tā nauda paliek? Tas esot darba devēja kompetencē — tā skan atbilde.”
Visu rakstu lasiet “Staburaga” 7.marta numurā.
