Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām Pļaviņu novada domē pieņemts lēmums pilsētā izķert un sterilizēt vai kastrēt klaiņojošos kaķus. Augustā šis darbs jau sākts, un veterinārajā klīnikā Jēkabpilī jau nogādāti daži dzīvnieki.
Pļaviņu novada pašvaldības policijas darbinieks Aleksandrs An-dronovs stāsta, ka tādējādi iecerēts samazināt bezsaimnieka kaķu skaitu, bet esošie būtu veselāki. Noķertos kaķus apskatīs sertificēts veterinārārsts, uzraudzīs arī pēc operācijas, vai nav sākušies sarežģījumi, kā arī, iespējams, vakcinēs pret trakumsērgu. Dzīvniekus pēc šīs procedūras iezīmēs, nogriežot kreisās auss galiņu, un nogādās atpakaļ dzīvesvietā.
— Par klaiņojošu dzīvnieku uzskata tādu, kurš palicis bez pajumtes un īpašnieka aprūpes, viņam nav identifikācijas norādes. Cilvēkiem jāsaprot, ka policija nav dzīvnieku pieņemšanas punkts un mēs nevedīsim sterilizēt saimnieku māj-dzīvniekus. Tas ir dārgs pakalpojums, ko apmaksā pašvaldība, — stāsta Aleksandrs Andronovs.
Viņš atklāj, ka šajā darbā viņu atbalsta arī iedzīvotāji, kuri ziņo par klaiņojošu dzīvnieku un palīdz viņu noķert. Sterilizēs vai kastrēs gan tikai kaķus, bet klaiņojošos suņus turpinās ievietot patversmē, ja tur tobrīd būs brīva vieta. Vispirms gan dzīvniekam mēģina atrast saimniekus vai jaunas mājas. Vietu patversmē nācās gaidīt arī kādam sunim, kurš pamests klaiņo “Virši — A” degvielas uzpildes stacijas apkārtnē, bet šobrīd dzīvnieku grūti noķert.
— Cilvēki nereti saka — vai tad es nevaru paņemt to suni? Ja es tā katru reizi darītu, man tagad būtu pilna māja dzīvnieku. Arī pašvaldības policijā nav iespēju viņus izmitināt. Saistībā ar suņiem ir arī citi izsaukumi. Piemēram, cilvēks no rīta aizbrauc uz darbu, bet suni izlaiž laukā, un viņš brīvi klaiņo pa kaimiņa pagalmu, izēdot citam dzīvniekam domāto pārtiku vai nodarot kādu kaitējumu. Šādu sūdzību izskatīju arī šajās dienās. Tā ka situācijas ir dažādas, bet katrā jārod risinājums, — saka Pļaviņu novada pašvaldības policists Aleksandrs Andronovs.
