Laikā, kad cilvēki dzīvo pandēmijas
radīto ierobežojumu grožos, daudz tiek runāts par testiem, to
veidiem un precizitāti. Lai viestu skaidrību, kurā dienā labāk
testu nodot, kāpēc, ja ģimenē slimi abi, vienam tas ir negatīvs,
otram pozitīvs, uz sarunu aicinājām “Centrālās laboratorijas”
vadītāju, laboratorijas ārsti Janu Osīti.
— Ja cilvēkam ir simptomi un
aizdomas par saslimšanu, kurā dienā labāk ieteicams veikt testu?
— Jā, bieži tiek jautāts, kā gan
tas var būt: cilvēks nodod testu vienā dienā un rezultāts ir
negatīvs, bet nodod nākamajā dienā un atbilde ir pozitīva. Tas
ir pilnīgi loģiski, jo vīruss vēl nav paspējis savairoties.
Vīrusa inkubācijas periods ir individuāls un atkarīgs no daudziem
faktoriem, arī vīrusa devas un cilvēka imunitātes, taču vairumā
gadījumu tas ilgst 4—6 dienas kopš inficēšanās brīža. Vīruss
ir ļoti dinamisks. Tā nav diagnostikas kļūda, tā vienkārši ir.
Tāpēc, ja cilvēks tikko ir saslimis, viņam ir simptomi, aizdomas,
ka viņš varētu būt inficējies, vajag testu nodot uzreiz un, ja
tas ir negatīvs, nodot atkārtoti. Vīrusi koncentrējas dziļi
deguna ejās, tuvāk rīkles aizmugurējai sienai un pie mandelēm.
Tāpēc pat tad, ja ir Covid-19 klātbūtne, bet uztriepe ir
nepareizi paņemta, tests būs neprecīzs — viltus negatīvs. Vēl
jāņem vērā — ja cilvēks slimo jau vairākas dienas, nodod
testu un saņem negatīvu atbildi, tas nenozīmē, ka viņš nav
inficējies. Šajā gadījumā var būt tā, ka vīruss ir aizgājis
jau dziļāk no augšējiem uz apakšējiem elpceļiem. Vīruss nav
noķerts pirmajā posmā. Vēl svarīgi atcerēties: ja cilvēkam ir
bijis kontakts ar inficētu personu, tad labāk analīzes nodot laika
posmā no otrās līdz sestajai dienai, jo šis ir inkubācijas
laiks, un, ja cilvēks būs inficējies, tad viņam šajā laikā jau
būs parādījušies simptomi. Taču, ja pēkšņi parādās
simptomi, bet cilvēks nezina, vai bija kontakts ar inficētu
personu, tad testu labāk nodot pēc iespējas ātrāk. Šajā
gadījumā testam jābūt pozitīvam.
— Kas ir antivielu tests?
— Šobrīd ir vairāki antivielu
testi, kas nosaka, vai cilvēks ir izslimojis, vai izslimojis
asimptomātiski, un ir testi, kas parāda antivielas pēc
vakcinācijas. Kad pacientam pārbaudē konstatē antivielas,
skaidrs, ka tās viņam ir, bet pateikt, ka, piemēram, 20 vai 40 ir
daudz vai maz, ka tas ir labi vai slikti, nevar, jo šādu pētījumu
nav. Antivielas izveidojas 10— 14 dienas pēc slimošanas, tāpēc
testu ieteicams nodot tad, kad nav simptomu. Ja cilvēks jūtas slims
un nodod testu, viņam antivielas nebūs izstrādājušās, rezultāti
var būt neprecīzi. Gadījumā, ja cilvēks ir nodevis antivielu
testu, bet rādītājs ir ļoti zems, ieteicams testu veikt atkārtoti
pēc kādām divām trim nedēļām, jo antivielas jānovēro
dinamikā un tam ir vajadzīgs laiks. Teikt, ka antivielas mūs
pasargās no saslimšanas, nevar. Tas, ka antivielas saglabājas
vismaz sešus līdz deviņus mēnešus pēc pārslimošanas, gan ir
skaidrs — to apliecina analīzes. Kad pacients nāk uz
laboratoriju, ir svarīgi zināt, vai viņš grib noteikt antivielas
pēc pārslimošanas vai imunizācijas, jo rezultāti noteikti
atšķirsies, savukārt laboratorijas ārsts var palīdzēt pacientam
ar konsultāciju.
— Ja antivielas ir pietiekamā daudzumā, varbūt
var iztikt bez vakcinēšanās?
— Apgalvot, ka antivielas mūs
pasargās, nevar, tāpēc atbildēšu: jāvakcinējas! Viennozīmīgi!
Arī pacientiem, kuriem ir antivielas.
— Vai pirms vakcīnas pret Covid-19
ir ieteicams veikt antivielu testu?
— Antivielas var nodot pirms
imunizācijas un pēc, skatīties, kā tās pieaug.
— Vai ir taisnība: ja ģimenē
vienam tests ir pozitīvs, bet citam ģimenes loceklim ir saslimšanas
simptomi, bet tests ir negatīvs, tomēr tiek automātiski pielāgots,
ka viņš arī ir inficēts?
— Ir cilvēki, kuri, ilgstoši esot
kontaktā ar saslimušu personu, nesaslimst. Tas atkarīgs no katra
organisma individuāli — vienam lielāka imunitāte, otram —
mazāka. Ir cilvēki, kuri, dzīvojot vienā mājsaimniecībā,
izslimo visi. Statusu, vai visi skaitās slimi, piešķir Slimību
profilakses un kontroles centrs, epidemiologi. Laboratorija
nodarbojas tikai ar diagnostiku.
— Vieni saka, ka procedūra ir ļoti
nepatīkama un pat sāpīga, citi — ka nav nekādu problēmu. No kā
tas atkarīgs?
— Jā, nav noslēpums, ka šī procedūra rada
diskomfortu, bet sāpēm gan nevajadzētu būt. Katram ir savs sāpju
slieksnis. Ir cilvēki, kuriem ir trausli asins kapilāri un
iespējama īslaicīgi neliela deguna asiņošana. Pēc pieredzes,
piemēram, vīrieši mazāk jūt diskomfortu, jo to var izskaidrot ar
anatomisku deguna uzbūves atšķirību. Ja pacients procedūras
laikā izjūt asas sāpes, tad nekavējoties jāinformē medicīnas
māsa.
— Vai analīzes, kas tiek ņemtas no
mutes un deguna dobuma, ir precīzākas nekā siekalu tests?
— Siekalu tests vairāk domāts kā
skrīninga metode, tāpēc netiek tik plaši izmantots, bet tas ir
tikpat efektīvs. Siekalu tests ir, piemēram, bērniem. Tiek
izmantotas speciālas ierīces, kuras drīz varēs nopirkt aptiekā,
lai vieglāk varētu veikt šo testu.
— Jūsu ieteikums cilvēkiem, lai
pasargātu sevi no inficēšanās ar Covid-19!
— Protams, ir jāievēro masku
lietošana, distance… Mums ir daudz un dažādu veidu pamatotu
ierobežojumu, bet neviens nav aizliedzis pastaigāties. Ir iespēja
doties svaigā gaisā uz mežu vai parku, jo ir jābūt labai plaušu
ventilācijai. Jāveic plaušu ģimnastika. Jālieto D vitamīns,
cinks, C vitamīns jo gadījumā, ja cilvēks arī saslims, tad
slimība varētu noritēt vieglāk. Taču vitamīni jālieto
regulāri, nepietiek, ja iedzer vienu reizi. Jāguļ vismaz 6—7
stundas. Un vēl svarīgs nosacījums ir veselīga ēšana, vairāk
uzturā jālieto olbaltumvielas, dārzeņi un minerālvielas. Šis
noteikti nav laiks, kad vajadzētu ievērot stingras diētas. Šis ir
laiks, kad vajag vairāk tauku. Piemēram, vissīkākās plaušu
komponentu daļiņas — alveolas, kur arī notiek gāzu apmaiņa, no
iekšpuses ir klātas ar speciālu vielu — surfaktantu. Tas uztur
alveolas pūslīšu veidā un neļauj tām saplakt izejot, kā arī
paātrina skābekļa nokļūšanu no alveolām asinīs. Surfaktanta
sastāvā ir 90 procenti tauku un 10 procenti olbaltumvielu un
ogļhidrātu. Ja uzturā ir maz tauku, plaušās būs maz
surfaktanta! Tad skābekļa nokļūšana asinīs notiks slikti un pat
pats svaigākais gaiss nepaglābs no hipoksijas. Nav ieteicams
alkohols, jo tas samazina imunitāti un organisms vieglāk uztver
infekcijas. Tātad — pastaigas, vitamīni, ēšana un miegs! Un,
protams, jāizvairās no stresa, jo tas vīrusam ļauj vieglāk
iekļūt organismā.
Kas jāievēro, dodoties uz Covid-19
testu?
Protams, ja cilvēks jūtas slims, tad
labāk uzreiz nodot analīzes, bet, ja cilvēks pierakstījies rindā,
tad jāņem vērā, ka:
24 STUNDAS pirms testa nedrīkst lietot
alkoholu,
3 STUNDAS pirms testa nedrīkst ēst un
stundu pirms testa nav ieteicams dzert, pat ūdeni, jo būs mazāka
vīrusa koncentrācija (vairāk attiecas uz siekalu testu),
3—4 STUNDAS pirms testa nedrīkst
lietot deguna pilienus, mutes aerosolus, sūkājamās tabletes kaklam
un citas lietas, kas satur dezinficējošus līdzekļus (arī mutes
skalojamie līdzekļi satur dezinficējošas vielas),
JA PROCEDŪRA ir no rīta, nav
ieteicams tīrīt zobus,
NEDRĪKST smēķēt pirms procedūras,
NEDRĪKST košļāt košļājamo
gumiju,
JĀIZŠŅAUC deguns, lai atbrīvotos no
liekā deguna sekrēta.
Jāatceras, ka tests ir invazīvi
medicīniska manipulācija, kurai jāgatavojas.
