Jaunjelgavas novada domes deputāti finanšu komitejas sēdē noraidīja priekšlikumu pārapbedīt Otrajā pasaules karā kritušos padomju karavīrus. Lai arī par pārapbedīšanu bija savākts vairāk kā trīsdesmit pilsētas iedzīvotāju parakstu, vairākums deputātu nobalsoja pret. Līdz ar to nākamajā domes sēdē šo iedzīvotāju iesniegumu neizskatīs.
Līdzās atdusas vietai nav jārīko dejas
Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru jeb brāļu kapi Jaunjelgavas pilsētas centrā izveidoti jau 1947. gadā. Pirms kara tur bija luterāņu baznīcas dārzs un kapenes.
“Toreiz par kapu izveidošanu pilsētas centrā iedzīvotājiem neko nevaicāja. Pilsētas partijas sekretārs vienpersoniski pieņēma lēmumu, kuru neviens nedrīkstēja apstrīdēt,’’ domniekiem atklāj jaunjelgavietis Egons Grietiņš. ‘‘Domāju, kapi pilsētas centrā un parkā neiederas. Mums novadā ir Liepjāņu Otrajā pasaules karā kritušo kapi, ir arī pilsētas kapi. Turklāt pilsētas parkā bieži notiek kultūras pasākumi, un nav ētiski, ka tie notiek līdzās kapiem.”
Uz sēdi bija ieradušies vairāki pilsētas iedzīvotāji. “Pie kapiem ir arī tirgus laukums, un te notiek pilsētas svētki,” saka jaunjelgavietis Māris Kalējs. “Lai arī apbedītie šodienas vēstures interpretācijā ir tie, kuri bija pret Latvijas neatkarību, cieņa viņiem jāizrāda, nevis līdzās atdusas vietai jārīko dejas.”
Tomēr iedzīvotāju iesniegumu domnieki finanšu komitejā neatbalstīja. Domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Jankovskis uzskata, ka tas ir kultūrvēsturisks piemineklis, kas mūsdienu jaunatnei atgādina par pagātni: “Uzskatu, ka pilsētas centrā esošie brāļu kapi ir jāatjauno, nevis jālikvidē. Turklāt parka remonta laikā apkārt tiem ierīkos nožogojumu. Tā ir mūsu vēsture, ko varam pastāstīt jauniešiem.”
Arī deputāts Ilmārs Gūtmanis uzskata, ka kritušo pārapbedīšana ir vandalisms, nevis cieņas izrādīšana.
Projektā pārvietot nav paredzēts
Domes priekšsēdētājs Guntis Libeks arī mainījis savu viedokli. Pirms gada viņš bija par kapu pārvietošanu, tagad uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Turklāt par to arī jāmaksā. “Pirms kāda laika es biju par kritušo pārapbedīšanu, tagad esmu pret. Šāds pasākums nav iekļauts projektā, turklāt tas to sadārdzina,” saka domes priekšsēdētājs. “Šo jautājumu izskatījām jau pērnā gada jūlijā, un toreiz vairākums deputātu bija pret, nav vērts to izskatīt katru gadu.”
Jaunjelgavas novada domes deputāts, atvaļinātais ģenerālis un Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā fonda prezidents Juris Vectirāns deputātiem piedāvāja citu risinājumu — vienoties ar Krievijas vēstniecību. “Esmu piedalījies daudzās pārapbedīšanās, un tā pasaulē ir normāla prakse. Tikai tā likumā noteiktā kārtībā jāsaskaņo,” saka Vectirāna kungs. “Uzskatu, ka pārapbedīšanas jautājums ir jāsaskaņo ar Krieviju, kura ir padomju armijas mantiniece. Krievija bija jāinformē arī par to, ka pilsētā līdzās kapiem sākas būvdarbi. Es piedāvāju informēt Krievijas vēstniecību un tad pieņemt lēmumu.” Tomēr arī šādu lēmumu deputātu vairākums nepieņēma, un brāļu kapi paliks pilsētas centrā.
Libeka kungs gan norādīja, ka ar Krievijas vēstniecību viņi ir sazinājušies, bet interese bijusi maza. “Jaunjelgava ir Latvijas teritorijā, un par mūsu pašvaldību un to, kas te notiek, atbildam mēs,” saka Libeka kungs. “Būtu dīvaini, ja mēs rīkotos tā, kā vēlas Krievija.”
“Diemžēl pret mūsu ierosinājumu bija lielākā daļa deputātu, līdz ar to brāļu kapi paliks tur, kur tie ir pašlaik, — pilsētas parkā. Šāds lēmums nepārsteidz, jo lielākā daļa deputātu nav mūsu pilsētas iedzīvotāji un lēmuma pieņemšanā nav ieinteresēti,” pēc sēdes atzīst Egons Grietiņš.
