Bezsaimnieku kaķu kolonijas
daudzdzīvokļu māju pagalmos ir ierasti katrā pašvaldībā. Tāpat
kā cilvēku attieksme — vieniem traucē, citiem nē, daļai ir
vienalga, kas notiek ar šiem minčiem, bet citiem nepavisam. Tādas
dilemmas priekšā ir arī kāda mūsu lasītāja (redakcijai vārds
zināms — aut.), kuras daudzdzīvokļu mājas pagalmā arī mīt
pāris kaķu.
Saņem pārmetumus
Sieviete stāsta, ka vēsākā laikā
dzīvnieki var patverties pagrabā, bet savas dabiskās vajadzības
iet kārtot ārā, un koplietošanas telpās nekādas smakas nav.
Minči ir arī sterilizēti, tāpēc nav problēmu ar viņu
pēcnācējiem. Tomēr bez citām dabiskajām vajadzībām
dzīvniekiem vajag arī barību. Kaķi ir un paliek mājdzīvnieki un
gluži bez cilvēku atbalsta, turklāt pilsētā, iztikt nevar. Viņai
žēl dzīvnieku, tāpēc regulāri tiem sagādā barību, ko izliek
pie mājas. Par to gan saņēmusi pārmetumus no kārtības sargiem,
jo ielas kaķus barot nedrīkst!
Sieviete ir nesaprašanā, jo negrib
nepatikšanas, bet arī dzīvnieku žēl. Turklāt dzīvnieku
aizsardzības likumā skaidri un gaiši rakstīts, ka nevar
dzīvniekus atstāt bezpalīdzīgus. Viņai arī būtu lētāk
nebarot, jo barība maksā pietiekami daudz. Tomēr ne vienmēr
vajadzīgs likums, lai rīkotos pēc sirdsapziņas. Sieviete ir
neizpratnē arī par citu jautājumu — pašvaldības policija
savulaik daudzus ielas kaķus no apdzīvotām vietām nogādāja
sterilizācijai un tad atveda atpakaļ, izlaižot, kur paņēma. Vai
tas nozīmē, ka dzīvnieki jāatstāj nomiršanai, ja barot viņus
nedrīkst?
Kaķus nevar vainot
Līdzīgus stāstus un palīdzības
lūgumus redakcija uzklausījusi ne reizi vien, un visbiežākā
pašvaldības vai tās policijas darbinieku atbilde bijusi —
nebarojiet, un kaķu tur nebūs! Tomēr diez vai problēma līdz ar
to pazudīs pavisam. Tiešā nozīmē tā varbūt pāries uz citu
vietu un kļūs par citu cilvēku problēmu, bet neizgaisīs, jo
sabiedrība nekļūst atbildīgāka par tiem, kurus pieradina. Un
kaķi tajā visā ir vismazāk vainīgi. Ne visiem dzīvniekiem ir un
būs mājas, ne visiem pamestajiem pietiek vietas patversmēs.
Nodibinājuma “Dzīvnieku policija”
mājaslapā norādīts, ka saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības
likumu bezsaimnieka kaķi nav uzskatāmi par klaiņojošiem
dzīvniekiem un tiem ir tiesības uzturēties dzīvojamo māju
tuvumā, ja tie ir sterilizēti, apzīmēti (nogriezts kreisās auss
galiņš) un aprūpēti (ir barība un patvērums). Sterilizēti un
aprūpēti kaķi nevairojas un neļauj vairoties grauzējiem tuvākā
apkārtnē. Veidojot sterilizētu kaķu koloniju, jāņem vērā, ka
šiem dzīvniekiem jāizveido arī patvērums, piemēram, kāda
norobežota telpa pagrabā vai atsevišķa kaķu mājiņa pagalmā.
Par to visu jāvienojas nama iedzīvotājiem.
Piemēram, Kokneses novada sabiedriskās
kārtības noteikumos paredzēta atbildība par bezsaimnieku suņu un
kaķu barošanu daudzdzīvokļu māju pagalmos, pagrabos, kāpņu
telpās. Ja konkrētās mājas iedzīvotāji nav tam piekrituši un
tas traucē apkārtējiem cilvēkiem, tiek piemērots naudas sods,
kas iepriekš bija noteikts lielāks, bet tagad fiziskajām personām
samazināts līdz 70 soda vienībām (tāds termins paredzēts likumā
— aut.). Citu pašvaldību noteikumos šis jautājums nebija
izcelts. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nekas nav
minēts par bezsaimnieku dzīvnieku barošanu, bet par atbildību
pret bezpalīdzīgā situācijā nonākušu dzīvnieku gan.
Neatrisināma problēma
Kokneses novada pašvaldības policijas
vecākais inspektors Dainis Ginters atzīst, ka bezsaimnieku kaķu
problēma pagastā ir aktuāla. To risināt nespēj arī saistošie
noteikumi, jo vieni atbalsta dzīvnieku barošanu, citi nē. Ja vienā
vietā izdodas likvidēt barotavu, tā rodas citur, un paredzētie
sodi to neietekmē. Kokneses centrā esot četras daudzdzīvokļu
mājas, kur cilvēki regulāri cenšas barot dzīvniekus.
— Pašvaldībai ir līgums ar
patversmi “Mežavairogi”, kuru darbinieki brauc izķert
klaiņojošos dzīvniekus, ja to savairojies pārāk daudz vai ir
iedzīvotāju sūdzības. Kaķi tiek sterilizēti, daļa nonāk
atpakaļ, un atkal ir jautājums — kas par viņiem rūpēsies? Tā
ka tā ir problēma, kurai pagaidām nav rasts risinājums visā
valstī. Klaiņojošo dzīvnieku ķeršana nav lēta, pagājušajā
gadā pašvaldība samaksāja ap 3000 eiro tikai par kaķu ķeršanu.
Tāpēc pašvaldībā pieņemts lēmums, ka dzīvnieku ķērāji kopā
ar konkrētās mājas vecāko, kuras teritorijā notiek šīs
darbības, un pašvaldības policijas inspektoru noformēs aktu par
to, cik kaķu ir noķerts, un rēķinu apmaksās no konkrētās
daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas līdzekļiem. Ja tas notiek
pie pašvaldības iestāžu ēkām vai pārējā ciemata teritorijā
— maksās pašvaldība. Ja bezsaimnieka kaķi mīt privātmājas
teritorijā, tad dzīvnieku ķērājus izsauc un rēķinu apmaksā
nekustamā īpašuma īpašnieks, — stāsta Dainis Ginters.
Pļaviņu novada pašvaldības
policijas inspektore Kristīne Zaprauska stāsta, ka arī šajā
pašvaldībā kaķu problēma ir aktuāla. Ir gadījumi, kad pēc
iedzīvotāju sūdzībām jāregulē bezsaimnieku kaķu skaits vai
jālikvidē barotavas. Arī Pļaviņu pašvaldība noslēgusi līgumu
ar “Mežavairogiem” un vietējiem veterinārārstiem par
dzīvnieku sterilizāciju.
— Pļaviņu novada pašvaldības
saistošajos noteikumos nav iekļauta atbildība par klaiņojošo
dzīvnieku barošanu. Tomēr veicam pārrunas ar cilvēkiem, lai
nedara to vai izvēlas vietu ārpus telpām, jo veidojas smakas,
dzīvnieki bojā telpas, kas iedzīvotājiem nepatīk. Situācija gan
pagaidām nav kritiska, bet nākotnē par šo jautājumu jādomā
vairāk, jo bezsaimnieku kaķu mazāk netrūkst. Visus nogādāt
“Mežavairogos” nav iespējams, jo tas ir dārgi. Labi, ja kādam
dzīvniekam atrodas mājas, — stāsta Kristīne Zaprauska.
