Jaunjelgaviete Krista no Vācijas: visiem, kas ievēro karantīnu, noteikti ir zaudējumi

“Staburags” ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vaicāja, kāda ir situācija un kā tā ietekmē viņu ikdienas gaitas.

Krista Ozoliņa no Jaunjelgavas, dzīvo Vācijā.
Vācijā dzīvoju kopš 2012. gada. Strādāju, mācos, audzinu dēlu.
Saistībā ar koronavīrusu situācija valstī ir krasi mainījusies. Vissaasinātākā situācija pirms nedēļas bija Hamburgā, kur garām brauca vai atgriezās daudzi slēpotāji no Tiroles. Federālā zeme, kurā dzīvoju es (Ziemeļreina-Vestfālene), Vācijā ir trešajā vietā.
Ierobežojumi, piemēram, “aizliegums iziet ārā”, bija oficiāli pieņemti vairākās federālajās zemēs. Ar 22. martu šo aizliegumu nomainīja pret saucamo “kontaktverbot” (aizliegums iet ārā un tikties vairāk par diviem cilvēkiem, kuri nav ģimenes locekļi). Tikai Bajernas federālajā zemē šo aizliegumu nepieņēma, bet saglabāja ārā iešanas aizliegumu. Līdzīgi kā Itālijā un Spānijā. Iespējams, ka Bajerna ir tuvāk Itālijai un Spānijai.
Teikšu gan, ka cilvēki  ielās ir bieži manāmi, tiesa, pa vienam. Nesaprotu dažkārt to loģiku. Veikalos, lai arī pie kasēm ir norādīta distance, cilvēki tāpat brīžiem stumjas viens otram virsū, pa ceļu iet garām, kāpņu telpā iet tuvu viens otram utt. No tā jau izvairīties nevar. Ir manāms daudz mazāk sastrēgumu. Cilvēki visi ir mājās, pastaigājas pa mežiem, nomalēm. Centrs ir daudz tukšāks, jo visi restorāni un “nepārtikas” veikali ir slēgti.
Karantīnu ievēro skolas, bērnudārzi, restorāni, bāri, izklaides un atpūtas centri gan pieaugušajiem, gan bērniem, skaistumkopšanas iestādes.
Atvērti ir pārtikas veikali, aptiekas, vairāki autoservisi un izdzīvošanai vajadzīgās iestādes. Finansiālā situācija daudziem cilvēkiem ir pasliktinājusies. Visi, kas ievēro karantīnu, noteikti ir mīnusos. Lai arī valsts kaut ko sedz un kādu noteiktu periodu segs, tāpat dzirdu no apkārtējiem paziņām, kuri izīrē apartamentus vai uztur, piemēram, skaistumkopšanas salonus mājās, un tie, kuri ir pašnodarbinātie, finansiālā situācija ir krietni pasliktinājusies un šo laiku cer kaut kā veiksmīgi pārdzīvot. Toties mediķiem, pārdevējiem pārtikas veikalos, policistiem, fabriku darbiniekiem, kuri ražo izdzīvošanai nepieciešamo, pasta un piegādes darbiniekiem ir virsstundas un dubult­-
maiņas.
Mani un manu ģimeni šī situācija ietekmē daļēji. Vīram, paldies Dievam, ir darbs. Es paralēli nodarbojos ar skaistumkopšanu, bet šobrīd nav klientu un regulāru ienākumu, kā bija līdz šim. Bērns ir mājās, ļoti daudz jādomā, kas varētu negarlaikot mūs visus. Ir diezgan jāsasprindzinās, bet mēs līdz šim labi tiekam ar visu galā.
Cilvēku attieksme ir piesardzīga. Ļoti daudzi ievēro stingru karantīnu un neiet ārā no mājas jau vairāk nekā nedēļu. Ir tādi, kas vēl joprojām par to iesmej un gaida, kad šis cirks beigsies. Sociālos tīklus, kā jau domājams, jebkurā valstī labāk nevērt vaļā un nelasīt. Ļoti daudz negāciju un izsmiekla.
Es šajā periodā esmu piesardzīga, cītīgi mazgāju rokas, lieku to darīt arī bērnam. Visi atpūtas parki un spēļu laukumi ir aizvērti, tā ka gribot negribot pasākumi un atpūtas vietas netiek apmeklētas. Kā Vācijas likums šobrīd nosaka, ieturu distanci vismaz divus metrus no sveša cilvēka. Neņemu bērnu līdzi veikalā. Ārstu praksē arī nē, bet tas arī ir aizliegts. Ja bērnu nav iespējams atstāt pie kāda vai ar kādu mājās, vizīte ir jāatceļ. Masku nelietoju, cimdus arī nē. Ēdam veselīgi, dodamies garās pastaigās mežā un domājam pozitīvas domas.
Latvijā biju  februārī, kad viss vēl tikai sākās. Godīgi, pēdējā brīdī, šķiet, tiku vēl vienkārši atpakaļ uz Vāciju. Nedēļa vēlāk, un es būtu uz nenoteiktu laiku palikusi Latvijā. Vienīgi mammai ar māsu jūnija beigās  paredzēts braukt uz Vāciju. Par to nedaudz uztraucos.