Jaunjelgavas novadā notika iedzīvotāju aptauja saistībā ar Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Anketas aizpildīja
gandrīz 400 Jaunjelgavas novada iedzīvotāju, un vairākums iebilda
novada pievienošanai lielajam Aizkraukles novadam. Jaunjelgavas
novada dome apkopotos rezultātus izmantos, lai turpinātu cīnīties
par patstāvīgu Jaunjelgavas novadu.
Lai mudinātu būt aktīvākiem, paužot savu
viedokli, novada domes pārstāvji pagastos organizēja tikšanos ar
iedzīvotājiem un informēja par pašreizējo situāciju, kā arī
skaidroja notiekošo. Ne reformas pamatojumā, ne arī vairākās
tikšanās reizēs ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministru Juri Pūci domes pārstāvji nav saņēmuši konkrētu
atbildi par Jaunjelgavas novada un tā iedzīvotāju ieguvumiem vai
pārliecību, ka tās būs labas pārmaiņas novadam. Tāpat arī
daudziem Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem nav skaidrības par
nākotni. Neizpratne un informācijas trūkums bija iemesls, kura dēļ
daži apzināti atteicās paust viedokli par reformu. Anketas
aizpildīja 388 cilvēki. 16 aptaujas lapas bija nederīgas, jo
anketas aizpildītājs nenorādīja personas kodu. Uz jautājumu “Vai
atbalstāt Jaunjelgavas novada kā patstāvīgas Latvijas Republikas
administratīvās teritorijas saglabāšanu” ar “jā” atbildēja
287 respondenti. 85 atbildēja ar “nē, atbalstu pievienošanos
Aizkraukles novadam”. Sērene bija vienīgais pagasts, kurā
vairākums iedzīvotāju atbalsta pievienošanos Aizkraukles novadam.
2018. gada beigās Jaunjelgavas novadā bija 5744 iedzīvotāji.
Izņemot bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam, aptaujā varēja
piedalīties 5161 iedzīvotājs, taču to darīja vien 7,5% novada
iedzīvotāju. Skaitļi šķiet nelieli, taču tā ir lielākā
aktivitāte, kāda bijusi publiskajās aptaujās kādreizējā
Aizkraukles reģionā. Neretā un Koknesē, kur arī notika
iedzīvotāju aptauja, viedokli pauda mazāk iedzīvotāju.
Interesanti, ka šoreiz daļa iedzīvotāju anketas neaizpildīja
tādēļ, ka nezina, kāds variants novada attīstībai būtu labāks.
Novada mazākajos pagastos daļa uzrunāto vietējo iedzīvotāju
bija apmulsuši. Cilvēki baidās zaudēt novada ieviestās
“privilēģijas”, tajā pašā laikā secieši un staburadzieši
neslēpj, ka visbiežāk izmanto Aizkrauklē pieejamos pakalpojumus.
Arī bērnus ved uz skolu Aizkrauklē, kas ir tuvāk, nekā mērot
ceļu uz Jaunjelgavu.
Visu rakstu lasiet 20. septembra “Staburagā”
