Jaunjelgavietis Eduards Kaļķis jau septiņus gadus ir kaismīgs dzelzceļnieks. Tagad viņš piepilda savu sapni, veidojot Jaunjelgavā mazo dzelzceļu. Darbs tikai nesen sācies, taču jaunietis ir apņēmības pilns un cer jau nākamajā vasarā iepriecināt jaunjelgaviešus un pilsētas viesus ar unikālu tūrisma objektu.
“Mans mērķis ir radīt vietu, kur labi pavadīt laiku. Mazais dzelzceļš piesaistīs tūristus Jaunjelgavai. Tā ir dzelzceļa un tā vēstures popularizēšana. Projekts ietvers arī sadzīvisko tematiku, būs mini zoodārzs, bērni lauku sētā varēs tuvāk izzināt agrāko laiku dzīvi un daudz ko citu. Mērķi ir vairāki, lielākais ieguvums būs tūrismam Jaunjelgavā,” stāsta Eduards. Lai gatavotu sliežu ceļu, ko ērti darīt ziemā, bija nepieciešams uzcelt darbnīcu — depo. No šejienes dzelzceļa sliežu gulšņu režģi sāks savas gaitas dzelzceļa trasē. Depo tiks izgatavots gan ritošais sastāvs — vagoni un lokomotīves, gan nepieciešamie infrastruktūras elementi kustības nodrošināšanai. Darbnīca nav liela, tās kopējā platība ir 16,5 m2. Iekšā vedīs viens sliežu ceļš caur lielajiem vārtiem, būs atsevišķas durvis personālam. Pašlaik darbnīcā nepieciešams pabeigt sienu siltināšanu un iekšējo apdari, elektromontāžu un iekārtot darbnīcu, to visu plānots veikt šogad, lai jau nākamā gada sākumā sāktu sliežu ceļu sagatavošanu un ritošā sastāva izgatavošanu. Izbūves stadijā ir arī dzelzceļa stacija “Jaunjelgava”. “Jaunjelgavas mazo dzelzceļu” izvietos 1,6 hektārus lielā teritorijā, ko biedrība “RADI Jaunjelgavā” īrē no pašvaldības. Tas būs parks, kurā varēs pastaigāties, un par ziedojumiem ar vilcienu varēs izbraukt kā bērni, tā pieaugušie. Izvēlētais sliežu platums — 184 mm — ir standarts mazajiem dzelzceļiem, tie ir vispopulārākie un samērīgākie būvniecības izmaksu un izmantošanas iespēju ziņā. Lielā brāļa “Latvijas dzelzceļa” sliežu platums ir 1520 mm jeb teju deviņas reizes platāks. “Dzelzceļš nekad nebūs gatavs. Tas ir mūžīgs darbs, ir lietas, kas laika gaitā nolietojas un nākas veidot no jauna. Projekts sadalīts piecās kārtās. Pirmā kārta paredz depo izveidi, kas principā ir izdarīts, stacijas ēkas celšanu, ko ceru līdz pavasarim paveikt, un 300 metru gara sliežu ceļa izbūvi, kā arī ritošā sastāva — lokomotīves un vagonu — izgatavošanu. Ar katru nākamo kārtu pieaugs dzelzceļa trases garums un lielums. Otrajā kārtā dzelzceļa sliedes saslēgsies un veidos trasi vairāk nekā puskilometra garumā. Būs gan tilts, iespējams, arī tunelis, ainaviski elementi saistībā ar ūdeni, lai radītu pilnīgāku dzelzceļa sajūtu. Nākamgad jūlijā, pilsētas svētku laikā, ceru nodrošināt pirmos eksperimentālos izbraucienus,” stāsta jaunjelgavietis.
Projekta pirmo divu kārtu īstenošana izmaksās ap 10 000 eiro. Visus darbus Eduards veic viens pats ar radu un dažu draugu nelielu palīdzību. Publicitātei izveidoja “Facebook.com” lapu “Jaunjelgavas mazais dzelzceļš”, kurā, uzzinot par notiekošo, savu palīdzību izstrādes procesā piedāvāja desmit cilvēku. “Interese ir, ceru, kad pienāks laiks un palīdzīgas rokas būs nepieciešamas, labvēļi nāks talkā, un kopīgiem spēkiem mēs to paveiksim,” par vietējo atbalstu stāsta Eduards.
Jaunjelgavā dzelzceļa nav bijis. Pirmā pasaules kara laikā no Mentas stacijas uz pilsētas pusi veda karaspēka apgādes šaursliežu ceļš, kur gan vagonetes, visticamāk, pārvietotas rokām vai zirga vilktas, tomēr pilsētā ienācis tas, visdrīzāk, nav. Jaunjelgava ir viena no 76 Latvijas pilsētām, kurā šaursliežu vai platsliežu dzelzceļa vēsturiski nekad nav bijis. ◆
