Skrīveriete Ināra Dika, pagājušā gada vasarā dodoties sēņot, savā lauku īpašumā Jaunjelgavas pusē atklājusi Latvijā vēl nebijušu sēni, kuras dzimtene saskaņā ar senes.lv publicēto informāciju ir Austrālija un Jaunzēlande. Latvijā tāda līdz šim vēl nebija redzēta.
Ināra Dika ir matemātikas skolotāja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Sēņošana ir viņas vaļasprieks, un labākās sēņu vietas Inārai nav tālu jāmeklē — tādas ir Jaunjelgavas pusē, kur ir Diku ģimenes lauku īpašums. Reizēm vienas pastaigas laikā gar pļavas malu var pielasīt pilnu grozu.
“Pagājušā gada 10. jūlijā kārtējo reizi devos apskatīt savas sēņu vietas un atklāju interesantu sēni. Sākumā gan vēl nesapratu, vai tā ir sēne vai augs. Nofotogrāfēju to. Kad sākās skolas laiks, satikos ar kolēģēm un parādīju viņām bildes, jo pašai nebija ne jausmas, ar ko par šo atradumu konsultēties,” stāsta Ināra.
Otro reizi Ināra šo sarkano augu pamanīja septembrī, taču jau citā vietā. Vispirms viņa ievēroja brūnganu pildītai tulpei līdzīgu pumpuru un saprata, ka tā noteikti ir šī sēne sākuma stadijā. “Nākamajā dienā gāju skatīties, kas noticis, un no šī pumpura jau bija izsprāguši sarkanie staipekņi. Sēnes dzīves ilgums ir tikai dažas dienas, jo jau pēc kādām trīs dienām “taustekļi” bija tādi apvītuši un noļekuši. Bet to, ka šis atradums būs tik neparasts, nespēju pat iedomāties,” stāsta Ināra.
Kas tad īsti ir šis koši sarkanais astoņkājim līdzīgais veidojums, palīdzēja noskaidrot mājturības un tehnoloģiju skolotāja Danute Podvinska, kas aktīvi iesaistās ekoskolas darbā. “Kādā ekoskolu forumā tālruņos bijām ielādējuši mobilo lietotni “iNaturalist NZ”, kurā var ierakstīt dabā redzēto, satikt citus dabas vērotājus un uzzināt par dabas pasauli. Ielādēju tajā Ināras atrastā auga fotogrāfijas, lai noskaidrotu, kas tas ir,” piebilst Danute. Tādā veidā par Ināras atradumu uzzināja un ar viņu sazinājās mikologs jeb sēņu pētnieks Edgars Mūkins. Sarakste ar viņu ilga kādu laiku, mikologs bija ļoti ieinteresēts uzzināt ko vairāk par atradumu, par vietu un apstākļiem, kur un kā sēne augusi, un izveidoja par šo unikālo atradumu ierakstu arī vietnē senes.lv.
Edgars Mūkins ir viens no šīs vietnes veidotājiem, un viņam kopā ar domubiedriem paveicies uziet vairākas sēņu sugas, kādas Latvijā iepriekš nebija konstatētas. Vietnes veidotāji aicina arī citus vēl neredzētu sēņu atradējus dalīties ar saviem atradumiem.
Par Ināras Dikas atradumu portālā senes.lv
Zemestauku dzimtas sēne sākumā ir kā pelēcīgi brūngana ola, vienubrīd no tās strauji izaug dobs bālgans kāts ar vairākiem (visbiežāk 4—6, ļoti reti 8) spilgti sarkaniem “taustekļiem”, kuri sākumā ir gandrīz taisni un ar savienotām virsotnēm, bet drīz atdalās viens no otra un aizliecas katrs uz savu pusi. Uz “taustekļu” iekšējām virsmām visā to garumā paliek daudzas spīdīgi melnas (sākumā — tumši olīvbrūnas) piciņas no lipīgas un smirdīgas masas (glebas), kura pievilina mušas, tādējādi nodrošinot sēnes sporu izplatīšanu. Iegarenās “olas” vidējais caurmērs ir daži centimetri, kāta garums — aptuveni tikpat, bet “taustekļa” garums — parasti 5—10 cm. Vecumā “taustekļi” noliecas uz leju, bieži vien arī vēl citādi izlokas; tas ir ļoti porains un visai trausls.
Šī suga aug vasarā un agrā rudenī, smeļoties barības vielas no lapukoku un krūmu nobirām (vai no mulčas), pārsvarā zālainās vietās. Ļoti reti sastopama: zināma viena atradne, kas uzieta Jaunjelgavā 2019. gadā. Internetā atrodama atziņa, ka “olas” stadijā tā esot ēdama, lai arī izteikti negaršīga. Tomēr vairākumā publikāciju to uzskata par neēdamu.
Sēnes dzimtene ir Austrālija un Jaunzēlande, pirmo reizi Eiropā tā novērota 1914. gadā Francijā, kur droši vien ievazāta ar militāru kravu. Pirmoreiz Latvijā pamanījusi Ināra Dika 2019. gada jūlijā Jaunjelgavā piemājas zālājā ar nabadzīgu augsni blakus koku pudurim, septembrī tur novērota otrreiz. Piederība sugai izsecināta Danutes Podvinskas diskusijā ar Jaunzēlandes dabas novērojumu portāla “iNaturalist NZ” ekspertiem. Sugas nosaukums sarunvalodā pārtulkots angļu “Devil’s Fingers” — velna pirksti. Zinātniskā nosaukuma latviešu valodā, kurš būtu darināts atbilstoši mikoloģijā pieņemtajiem taksonomiskajiem principiem, tai pagaidām vēl nav.
