Turpinot ceļu būvniecību un remontus, šis ir intensīvākais darba posms arī dolomīta šķembu ražotājam “Pļaviņu DM”. Savu produkciju uzņēmums piegādāja gan Pļaviņu aizsargdambja, gan Kokneses apvedceļa būvniecībai, kur darbi vēl notiek.
SIA “Pļaviņu DM” valdes priekšsēdētājs Viktors Morevs šo gadu uzņēmumā vērtē kā veiksmīgu. Pērn sezonu sāka vēlu — tikai jūnija beigās, un ražošanu turpināja līdz ziemai, šogad varēja strādāt jau aprīlī. Uzņēmumā ražo ap 30 dažādu frakciju dolomīta šķembu, un katrai ir savs lietojums. Kā veiksies turpmāk un kad varēs sezonu pabeigt, šobrīd gan paredzēt nevar, jo tas galvenokārt atkarīgs no pieprasījuma.
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka ceļu būvniecība Latvijā nenorit vienmērīgi — vienbrīd darbi intensīvi notiek vienā reģionā, bet vēlāk koncentrējas citur. Produkciju vest tālu nav izdevīgi, jo tas palielina cenu, kas jāmaksā pircējam. Tāpēc katrs meklē izejvielas tuvāk objektam. Kokneses apvedceļa būvdarbi drīzumā beigsies, tādēļ jāmeklē jauni pircēji.
— Jau vairākus gadus produkciju intensīvi vedam arī uz Rīgu, izmantojot dzelzceļu. Sadarbojamies ar tuvākajām asfalta un betona ražotnēm, arī septiņām Rīgā. Tā kā piedāvājums mums ir plašs un produkts kvalitatīvs, interese par to ir pietiekama. Katru gadu cenšamies atvēlēt līdzekļus arī tehnikas iegādei, kas uzlabo darbu. Pērn nopirkām četras jaunas automašīnas, tā ka vecā krievu tehnika gandrīz pilnībā nomainīta, — stāsta Viktors Morevs.
Šobrīd uzņēmumā nodarbina ap 70 cilvēku, un tas joprojām ir viens no stabilākajiem darba devējiem Pļaviņu novadā. Par strādājošo trūkumu sūroties nevar. Ražošana gan ir specifiska, tāpēc strādniekus cenšas sagatavot jau laikus.
Kā visās lielās ražotnēs, kurās patērē daudz elektroenerģijas, arī SIA “Pļaviņu DM” satrauc tās cena.
— Šogad strauji pieauga elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente, un paredzams, ka nākamgad tā būs vēl lielāka. Kopā ar citiem ražotājiem esam iestājušies Būvmateriālu ražotāju asociācijā, Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, Latvijas Darba devēju konfederācijā, meklējot kopīgu risinājumu. Šajā jautājumā sadarbojamies arī ar Ekonomikas ministriju, bet pagaidām risinājums nav rasts. Komponente ir papildu maksājums, kas sadārdzina produkciju. Turklāt tas grauj gan iekšējo, gan eksporta tirgu. Kā savulaik presē atzina tagad grūtībās nonākušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” vadība — ar šo komponentes maksājumu citiem jāatbalsta neefektīvi uzņēmumi, kuri ražo elektrību, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Ja tā turpināsies, iespējams, lielie ražotāji, kuri to, protams, varēs, atstās Latviju, — atzīst SIA “Pļaviņu DM” valdes priekšsēdētājs Viktors Morevs.
