Nesen vairāku Jaunjelgavas iedzīvotāju vārdā “Staburaga” redakcijā satraukta vērsās Ilonas kundze (uzvārds zināms). Viņa ir neizpratnē par saimnieka Jāņa Popsujeviča patvaļu. “Staburags” jau vairākkārt rakstījis, ka Ogres novada Birzgales pagastā, pie pašas Jaunjelgavas novada robežas, Jānis Popsujevičs audzē vairākus desmitus liellopu, kuri bieži vien klīst savā vaļā, nodarot kaitējumu apkārtējo iedzīvotāju dārziem. Bija iesaistīti gan atbildīgie dienesti, gan policija, taču lopu īpašnieks neko nav ņēmis vērā.
Ganāmpulkā ap 40 liellopu
Ilonas kundze teic, ka vairs neesot iespējams noraudzīties lopu vārdzināšanā. Viņa atminas, ka par ganāmpulka saimnieku Jānis Voldemārs Popsujevičs kļuva pagājušā gadsimta nogalē un tikai sīkas neuzmanības dēļ četras govis viņam izdevās reģistrēt Birzgales pagasta “Lieldauģos”, kur tolaik kā īrniece dzīvoja pensionēta skolotāja Antoņina. Jau labu laiku viņa atdusas kapu kalniņā, un “Lieldauģos” saimnieko likumīgie mantinieki. Jānim Popsujevičam tur gan nav ne pēdas zemes, taču viņam ir vismaz 40 lopu — govis, buļļi un teļi. Viņiem vajadzīgas lielas platības, bet to saimnieks nodrošināt nevar, tāpēc dzīvnieki pārsvarā klaiņo apkārt.
Izbradā dārzus, siro pagalmos
Līdz šim Jānis Popsujevičs nogana Birzgales pagasta neapsaimniekotos laukos, bet ar to lopiņiem ir par maz. “Šobrīd viņš saimnieko “Truču” platībās, bet to īpašnieki dzīvo Saulkrastos. Tās par ganībām nenosaukt, jo pļavas aizaugušas krūmiem. Parasti lopiņi sadalās grupās un barības meklējumos izbradā mūsu dārzus, apēdot tur izaudzēto. Taču rudeņos, kad raža novākta, viņi siro pagalmos, noēdot pat krāšņumaugus, arī indīgās eņģeļtaures, bet ziemā dzīvnieki nograuž upeņu krūmus un aizsniedzamos ābeļu zarus, izsalkumu un slāpes remdē, arī ēzdami sniegu,” līdzjūtīgi stāsta Ilonas kundze.
Rūp dzīvnieku liktenis
Jaunjelgaviete piebilst, ka Jāņa kungs sienu atved vien tad, kad uzsnigusi pamatīga sniega kārta. Taču ar to nepietiek, jo dzīvnieki ir badā un aukstumā. “Dzirdot govju un buļļu izmisuma pilno maušanu, vairs neraizējamies par postījumiem dārzos, bet gan par saimnieka necilvēcīgo izturēšanos pret lopiem. Mežazvēriem lietū vai sniegā ir iespēja patverties starp kokiem, bet šiem lopiņiem ne. Govis un buļļus netur, kā ierasts, kūtīs, bet gan klajā laukā. Par to ziņots arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, bet, tā kā saimnieku iepriekš brīdina, viņš barību laikus paspēj sagādāt, parādot, ka par dzīvniekiem tomēr “rūpējas”,” sarkastiski teic kundze.
Kraukļi — maitu vēstneši
Ilona teic, ka Jāņa Popsujeviča vienaldzīgā un nežēlīgā izturēšanās pret mājlopiem zināma teju visiem apkaimes iedzīvotājiem. Jaunjelgavieši par viņa necilvēcīgo attieksmi zina stāstīt ne vienu vien gadījumu. Nepieskatītie lopiņi vairākas reizes dienā iet pāri lielceļam uz Daugavu padzerties, un daudz netrūkst līdz nelaimei. Pirms vairākiem gadiem Popsujeviča kungam piederošo bulli šosejas malā notrieca automašīna, un savainotais dzīvnieks vairākas nedēļas gulēja grāvī lielceļa malā, un līdzīgi gadījumi atkārtojušies. Kādā ziemā vairāki dzīvnieki nobeidzās no aukstuma, bada un slimībām, bet viņu mirstīgās atliekas mētājās vietējā koku pudurī. Reiz savainota grūsna govs grāvī pavadīja vairākas dienas. Par kārtējo nobeigušos lopiņu parasti liecinot kraukļu pārlidojumi.
Runāšana nelīdz
Lasītāja apgalvo, ka Popsujevičs brīžiem šķiet pat bīstams — par vēršanos domē vai citur kaimiņiem draud gan ar dūru vicināšanu, gan dažādiem naidīgiem izsaucieniem. Runāt par notiekošo esot bezjēdzīgi. “Ar šo kungu vairākkārt mēģinājām runāt, taču vienmēr “cietējs” esot tikai viņš. Reiz viņam it kā pārgriezts elektriskais gans, tad tas nozagts, pazuduši jaunlopi vai noticis vēl kaut kas, bet nožogojuma taču nav gadiem ilgi.
Par notiekošo vairākkārt ziņots arī pašvaldības darbiniekiem, policijai, bet neviens neko nav varējis izdarīt. Lopu saimnieks tikai samaksā piemēroto “bargo” sodu, un lieta darīta. Pat atbildīgajiem inspektoriem lopu labturības noteikumu pārkāpumi nešķita pietiekami svarīgs iemesls, lai Popsujeviča kungam dzīvnieku turēšanu aizliegtu. Mēs nespējam noskatīties nevainīgo lopiņu ciešanās, bet jūtamies bezpalīdzīgi, tāpēc vēlamies, lai kāds beidzot ierobežo Jāņa Voldemāra Popsujeviča patvaļu,” atzīst Ilonas kundze.
Cer uz risinājumu
“Staburags” sazinājās ar Jaunjelgavas novada domi. Sekretāre Rudīte Lauriņa apstiprina, ka šī dzīvnieku epopeja turpinās jau vairākus gadus. Par to rakstījuši gan laikraksti, gan ziņojošas televīzijas, saņemtas arī iedzīvotāju sūdzības, bet nekas nav mainījies un arī atbildīgās iestādes neko nav varējušas izdarīt.
Jānis Popsujevičs deklarēts Jaunjelgavā, bet ganāmpulks ganās Birzgales pusē. Saimniekam pašam zemes neesot, viņš to nomā. Popsujevičs vairākas reizes izsaukts uz domes sēdi, kur viņam piemērots administratīvais sods. Parasti viņš taisnojas un apgalvo, ka situācija mainīsies, bet līdz šim tā tikai samilzusi.
Lauriņas kundze uzsver — lai kā gribētu, novada dome ar lopu saimnieku nespēj cīnīties, jo ganāmpulks mīt Birzgales pagasta laukos, tas pa spēkam vien atbildīgajām iestādēm. Lai gan Pārtikas un veterinārais dienests gadiem ilgi dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumus nav konstatējis, tas beidzot pieprasījis visas iedzīvotāju piecu gadu laikā rakstītās sūdzības, un sekretāre cer, ka šai dzīvnieku epopejai beidzot būs risinājums un jaunjelgavieši varēs mierīgi uzelpot.
Izvērtēs un lems par turpmāko
Ar pašu Popsujeviča kungu “Staburagam” sazināties neizdevās. Kāds Birzgales iedzīvotājs atklāja, ka ganāmpulks tiešām ir novārdzināts, taču saimnieku tas īpaši neinteresējot. Ar šo kungu mēģinājusi cīnīties arī Birzgales pagasta pārvalde, bet bez panākumiem. Jānis Popsujevičs ikreiz aizbildinoties, ka citviet pasaulē gaļai audzētos lopus tur zem klajas debess — tas esot normāli un veselīgi. Taču viņš “piemirsis”, ka mums ir atšķirīgs klimats un šīs ir govis un buļļi, kuriem jādzīvo kūtī, bet nu viņi pret pašu gribu pārvērsti par vissezonu lopiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ogres pārvaldes inspektore Anda Kučāne sarunā ar “Staburagu” atklāja, ka par Popsujeviča kunga cietsirdīgo izturēšanos saņemtas vairākas sūdzības un tās izskatīs. No komentāriem viņa gan pagaidām atturas, jo drīzumā dosies ganāmpulku apraudzīt, lai izvērtētu situāciju un lemtu par turpmāko.
Viegli lemt dzīvnieku likteni, kas paši nevar ne aizstāvēties, nedz vērsties pēc palīdzības. Šādu gadījumu Latvijā nav mazums, un katram reiz rasts risinājums, bet nav saprotams, kāpēc jau gadiem ilgi neviens neko nav darījis Popsujeviča kunga lopu labā? Kam vajadzīgas atbildīgās iestādes, ja tās necīnās ar šādiem saimniekiem, un kam vēl jānotiek, lai beidzot kaut kas mainītos? Gan jaunjelgavieši, gan “Staburags” cer, ka šoreiz Popsujeviča patvaļai būs gals.
