4. marts. Februāra nogalē pie mums
iestājās kādā Aizkraukles uzņēmumā pieklīdusi jauka, mīlīga
trīskrāsu kaķenīte Pupa, kuras garspalvainais kažociņš bija
savēlies gandrīz kā voilaks. Palīgā nāca dzīvnieku frizētava,
kurā šodien meistares Valentīnas un viņas asistentes Anželas
rokām no pelnrušķītes tapa princese Pupa — tik izskatīga un
pievilcīga kļuva kaķu dāma pēc vannas un frizieru pakalpojumiem.
Protams, tūlīt organizējam fotosesiju, un bildes nonāca
sociālajos tīklos.
8. marts. Saņemam karaliskus
sveicienus no mūsu lieldraugiem — uzņēmuma “Pro-Wood”.
Irēnas kundze un viņas komanda nav aizmirsusi ne kaķu dāmas, ne
viņas apkalpojošo sieviešu personālu. Sirsnīgs PALDIES!
11. marts. Notikumiem pilna diena. 1)
Lindas kundze ievērojusi, ka pie viņas dzīvojamās mājas sniegā
jau dažas dienas par dzīvību cīnās kāds savainots vārnas
bērns. Tik novārdzis, ka nevairās cilvēka palīdzības. Pieņemam,
iekārtojam būri, noskaidrojam vainu: savainota kāja un spārns.
Pieredzes mums šajā jomā nav, tāpēc paļaujamies uz putna
izdzīvošanas instinktu, nodrošinot ēdienu, ūdeni un mieru.
2) No labdarības biedrības “Pūkainis”
dāvana — 10 (!!!) konteineri dzīvnieku pārvadāšanai. Mūsu
priekiem nav gala, jo mūsējie, iedzīvotāju saziedoti, jau bija
“izgājuši no ierindas”. 3) Princese Pupa aizbrauc uz Rīgu —
uz jaunām, labām mājām.
12. marts. Mazajam Ričardam “nolūst”
aste! Izrādās, ka mazulim, ko 7. februārī kāds neapzinīgs
iedzīvotājs bija atstājis “kaķīša dzirnaviņās”, aste
bijusi jau nocirsta durvīs, atmirusi un tagad nedzīvā daļa
atdalījusies. Steidzamies pie dakteres Kintijas. Pēc stundas ar
apkakli un apsaitētu astes stumbenīti Ričards atgriežas savās
pagaidu mājās. Īpaši lolots, mīlēts un žēlots, viņš
veidojas par izlutinātu runčuku.
13. marts. Līga Skrīveros nopirkusi
māju ar visu mantojumu — 7 kaķiem, kuri tur dzīvojuši pie
iepriekšējiem saimniekiem un nekontrolēti vairojušies. Ar
izmisuma pilnu lūgumu viņa griezās pie Ingara — biedrības
valdes priekšsēdētāja un sertificēta dzīvnieku ķērāja —
palīdzēt noķert pusmežonīgos kaķus. Ingars ziedoja savu
vienīgo no maizes darba brīvo dienu, un darbs bija rezultatīvs.
Līga sedza visus sterilizācijas izdevumus, un nu viņas pagalmā
mīt tikai sterilizēti dzīvnieki.
15. marts. TV raidījums “Ķepa uz
sirds” rīko konkursu “Vecākais kaķis Latvijā”. Mūsu
aktīviste Inta nosūta aprakstu un video par Melni, 22 gadus veco
senioru, kas uzturas “Felidā” ar viesu noteikumiem. Gaidām
rezultātus. Šodien trīskrāsu kaķenīte Pekuse aizbrauc dzīvot
uz Lielvārdi.
17. marts. Saņemam dāsnu ziedojumu no
dzīvnieku barības tirgotāja “LV INVESTICIJU GRUPA” Upeslejās,
Stopiņu novadā. Sešu veidu pilnvērtīga “premium” klases
sausā barība un konservi pieaugušajiem kaķiem, kā arī kaķēnu
pieniņš, konservi un sausā barība mazajiem tagad papildina mūsu
ēdienkarti. Barība ieceļojusi no Itālijas dzīvnieku barības
ražotāja “Almonature”, un tās gatavošanā izmantota svaiga
gaļa un zivis, bez krāsvielām un konservantiem. Mūsējiem ļoti
garšo! Paldies par dāsnumu!
18. marts. TV 3 kanāla 4. studija
risina aktuālu jautājumu: vai slims kaķis var inficēt savu
saimnieku ar Covid-19? Izrādās, saimnieks var inficēt savu mīluli,
bet kaķis šo slimību nepārnēsā un saimnieku inficēt nevar.
Tādi ir zinātnieku pētījumi un secinājumi.
25. marts. No kāda Lāčplēša ielas
nama pagraba pie mums iestājas Kitiņa ar četriem tikko dzimušiem
mazulīšiem. Līdz šim izvairīgā kaķenīte, nonākusi māmiņas
lomā, kļuvusi mīļa un pielaidīga un ļauj visiem priecāties par
saviem bērniem. Runcītis Pelēcītis aizbrauc dzīvot uz Staburagu.
1. aprīlis — joku diena. Saņemam
zvanu no Rasmas Staburaga pagastā — esot iekrājušās mazlietotas
drēbes, vai derēšot? Šoreiz Rasma nejokoja un ar kaimiņu
atsūtīja krietnu maisu solīto drēbju. Paldies!
5. aprīlis. No dārziem “Tulpēs”
uz sterilizāciju atved Marusju un Mašeņku. Iestājamies rindā uz
sterilizāciju, bet, gatavojot dzīvniekus gaidāmajai operācijai,
atklājas, ka Marusja ir Marsis! Tie bija jautri brīži, jo
barotājas no dārziem trīs gadus nebija pamanījušas šī runča
specifisko uzvedību.
7. aprīlis. Atbraukuši no Jūrmalas
dzīvnieku patversmes pēc Dūdiņas. Izrādās, ka šo kaķenīti
jau vasarā no viņiem adoptējusi kāda jēkabpiliete, bet, braucot
garām Aizkrauklei, nenoskaidrotu iemeslu pēc atstājusi piemīlīgo
jaunkundzi “Felidas” “glābējsilītē”. Jūrmalnieki
atpazinuši savu dzīvnieku pēc sludinājuma un nekavējoties
braukuši pakaļ. Solījās izsekot, kā šāda rīcība varēja
notikt, jo viņiem ir zināms adoptētājas vārds un telefons.
8. aprīlis. Zvans no Jaunjelgavas: pie
domes durvīm nolikts maisiņš ar trim jaundzimušiem kaķēniem. Kā
varam palīdzēt? Nekā, jo, pirmkārt, Jaunjelgava nav mūsu
sadarbības partneris, otrkārt, bez mammas tik mazi kaķēni nespēs
izdzīvot. Un ko jūs domājat? Pēc pusstundas pie “Felidas”
durvīm zvana sūtņi no Jaunjelgavas, viņiem līdzi pieminētie
trīs kaķubērni ar visu mammu! Mūsu sirds neizturēja — balto
garspalvaino mammu Anabellu (tā mēs viņu nosaucām) ar visiem
bērniem uzņēmām pagaidu mājās. Atvedēji atstāja labu
ziedojumu ģimenes iztikai. Pateicoties enerģiskai jaunjelgaviešu
rīcībai, izdevies noskaidrot kaķenes saimnieku adresi, turpmāk
risināsim jautājumu ar viņiem.
