Evitu Briņķi pazīst daudzi vai, precīzāk, zina viņas darinātos zaķus un zīmolu “Pamanam”, zina studiju “Dille”, bet viņas jaunākā ideja — darbnīca “WoodMouse” — vēl nav ieguvusi īpaši lielu atpazīstamību. Tajā top vainagi, rotas, interjera priekšmeti no dažādiem dabas materiāliem. Šogad Evita atzīta par vienu no labākajām uzņēmējām un janvārī saņems balvu nominācijā “Jaunietis — uzņēmējs Aizkrauklē”, bet par savu darbu viņa saka: “Manas darbošanās veiksmes atslēga ir vienkārša: es daru to, kas man patīk.”
No brīža, kad vienojamies par interviju un tiekamies ar Evitu, paiet krietns laiks, jo viņai darāmā netrūkst — jāgatavo dāvanas, tad jāpiedalās tirgū Rokišķos Lietuvā, jābūt Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbiržā Jelgavā. Tad vēl saslimst bērni. Vēl ir mācības Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, kur Evita otro gadu apgūst galdniecību, un ir mēģinājumi Kokneses amatierteātrī, kurā viņa darbojas.
Satiekoties Evita saka: šogad tomēr esot vienkāršāk nekā pērn. Tas tādēļ, ka šogad viņas bērni — dvīņi Amanda un Daniels — 2. klasē mācības sākuši Aizkrauklē, līdz ar to mammai vismaz trīs reizes dienā vairs nav jāmēro ceļš no Kokneses, kur ģimene dzīvo, līdz Aizkrauklei, kur Evita lielākoties strādā un darbojas.
Atceros, kad tikāmies pirms trijiem gadiem, Evita šuva zaķīšus un citas rotaļlietas pašiem mazākajiem. Šajā laikā viņa īstenojusi vairākas biznesa idejas: darbojas piepūšamo atrakciju noma, viņa dekorē telpas kāzām un pasākumiem, bijušās Aizkraukles telefonaparātu rūpnīcas telpās iekārtota ģimenes un radošo pasākumu studija “Dille”, kas reizē ir mājas arī pārējiem Evitas projektiem — te ir šūšanas darbnīca, kur top rotaļlietas, un arī otra darbnīca. “Būs vēl,” viņa saka.
Atdzīvina senu ideju
Par Evitas jauno projektu “WoodMouse” uzzinu, kad pirms Adventes laika aizkrauklieši tiek aicināti darināt vainagus. “Tas ir jaunākais reklamētais projekts, bet ne jaunākais manās domās,” nosaka Evita. “Šī ideja radās ļoti sen, jau pirms gadiem desmit no koka zaru gabaliņiem sāku gatavot rotaslietas, tās tirgoju interneta vietnē “etsy.com”. Pirka ļoti labi, bet kādā brīdī pārtraucu to darīt — sagādātais izejmateriāls beidzās, un šo nodarbi pametu novārtā. Šogad saistībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konkursu “Laukiem būt” saņēmos un izdomāju, ka tā būtu lieliska iespēja un stimuls ideju atkal atdzīvināt. Konkursam ir termiņi, kas ieliek rāmjos un liek sapurināties, un šī iemesla dēļ arī saņēmos.”
Viņas iecere atvērt dabas materiālu darbnīcu “WoodMouse” konkursā ieguva 4. vietu. “Domāju, ka dabas materiālu racionāla izmantošana, otrreizējā pārstrāde un dabas saudzēšana ir ideja, kas Latvijā vēl ir tikai sākumstadijā,” uzskata Evita. “Droši vien pēc gadiem pieciem tas viss kļūs populārāks, taču esmu savu sapni atdzīvinājusi un turpināšu darboties.”
Patlaban ar “WoodMouse” zīmolu top zaru vainadziņi un to sagataves, materiāli floristiem, eglīšu rotājumi un rotaslietas no koka. Tagad, pirms Ziemassvētkiem, īpaši pieprasīti vainadziņi, tie — mazi un lieli — aizceļojuši uz daudzām Latvijas pilsētām.
Kādus materiālus Evita izmanto? “Dažādu koku un krūmu zarus. Der gandrīz ikviens, jo katram kokam ir citādāka nokrāsa, faktūra,” saka māksliniece. No zariem tapušos vainagus var izmantot ne vien kā ierasto Adventes vainagu ar svecēm, ar to var rotāt durvis, un tas iederēsies interjerā ne tikai Ziemassvētkos, bet arī Lieldienās. Materiālus Evita gādā pati — dodas mežā, griež zarus, tad pāris nedēļu žāvē siltā un labi vēdināmā vietā.
Topošā galdniece
Daudz darāmā nav iemesls, lai apstātos, un Evita atklāj: viņas nākamā ideja saistīta ar galdniecību, tāpēc viņa mācās šo arodu. “Tas ir mans sens sapnis. Galdniecība un darbs ar koku mani interesēja jau agrā bērnībā. Atceros, vecmamma allaž zināja — ja esmu pazudusi, mani var atrast šķūnītī, kur kaut kas jau tiek klapēts, teiksim, grīdas dēļi pārtop mākslā,” viņa atceras. “Vēlamā izglītība ir iegūta, bērni palaisti skolā, tagad varu mācīties to, ko pa īstam gribu. (Evita ieguvusi bakalaura grādu vācu filoloģijā un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā — aut.) Agrāk gan daudzi smīkņāja — sieviete un galdniece? Tagad tehnoloģijas attīstījušās, tas nav grūts darbs sievietei, baļķi nav jāpārnēsā, un visu var izdarīt.”
Evitas nākamā iecere ir darināt tapsētas mēbeles, bet studijā “Dille” jau ir pa kādam viņas darinātajam sēžamajam. “Nepretendēju uz dīvānu šūšanu ar atsperu blokiem, bet darināšu vienkāršas un praktiskas lietas. Patiesībā viss jau top — sagādāti materiāli, iekārtas. Janvārī mēnesi pavadīšu prakses vietā Vācijā, kur strādāšu un mācīšos tapsēšanas uzņēmumā, un ceru iemācīties kaut ko vairāk.”
Ar tēti — uz “Dilli”
Evita savā biznesā darbojas viena pati. Kad jautāju, kā visu var apvienot, viņa iesmejas: “Esmu dzīvs piemērs, ka var!” Un nopietni piebilst: “Laikam jau manas darbošanās veiksmes atslēga ir vienkārša: es daru to, kas man patīk. Līdz ar to nav grūti. Ja cilvēks dara to, kas viņam ne īpaši patīk, ilgstoši to nevar izturēt, taču ar mani ir citādi — jo vairāk daru, jo vairāk varu paspēt.”
To pamanījuši arī apkārtējie, un nupat Evita nosaukta kā viena no desmit labākajiem Aizkraukles gada uzņēmējiem — viņa saņems balvu nominācijā “Jaunietis — uzņēmējs Aizkrauklē”. “Protams, ir patīkami, ka tevi ievēro un novērtē,” viņa saka.
Starp citu, ja vēl neesat paspējuši iegādāties dāvaniņas Ziemassvētkiem, daudz interesanta var atrast pie Evitas. Viņa piedāvā rotaļlietas un somiņas bērniem, auskarus un rotas. “Laikam mazliet apdalīti ir tēvi, bet viņi var nākt uz “Dilli” ballēties!” nosmej Evita. “Parūpēsimies par visiem, un tētiem drīz taps mēbeles — ērts sēžamais, lai var hokeju skatīties!”
