Vecumnieku novada Valles pagastā, aktieru Amtmaņu muzejā “Zvanītāju Bukas”, līdz 5. oktobrim apskatāma dzejnieka Jāzepa Osmaņa gleznu izstāde “Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu”.
Jāzeps Osmanis mums ir zināms kā dzejnieks, ar kura asprātīgajiem un sirsnīgajiem bērnu dzejoļiem ir uzaugusi ne viena vien paaudze. Nule Vallē atklāta viņa gleznu izstāde.
“Savus mākslas darbus dzejnieks vērtē ar smaidu un pozitīvismu,” saka “Zvanītāju Buku” vadītāja Dace Anna Paegle.
Tas, ka Jāzepa Osmaņa gleznu izstāde ierīkota Vallē, muzejā “Zvanītāju Bukas”, ir nejaušība. “Pirms Annas dienas, ko Vallē svin jau vairākus gadus, zvanījām draugiem un paziņām, kuri varētu piedalīties šajā pasākumā. Zvanīju arī uz Ķeguma novadu paziņām, kuri par to pastāstīja savam kaimiņam dzejniekam Jāzepam Osmanim,” saka muzeja vadītāja. “Dzejnieks atzinis, ka brāļu Amtmaņu muzejā nekad nav bijis un labprāt to apmeklētu. Annas dienā Jāzeps Osmanis ieradās ar saviem draugiem. Tajā laikā muzejā bija izvietotas aizkrauklieša Ludviga Bērziņa gleznas, un dzejnieks smejot teica, ka varētu šurp atvest arī savus darbus. Tā jokojot vienojāmies. Pēc pāris dienām mākslinieks atveda savus mākslas darbus.”
Gleznot Osmanim paticis jau skolas laikā, bijusi pat vēlme kļūt par mākslinieku. Tomēr dzejas mūza izrādījusies stiprāka, un viss mūžs veltīts literatūrai — tulkojot, atdzejojot, strādājot par redaktoru un grāmatu apgāda direktoru. Gleznošanai Jāzeps Osmanis, tuvinieku iedrošināts, atkal pievērsies pirms apmēram pieciem gadiem, šajā laikā tapis ap 600 gleznu, kuras bijušas apskatāmas apmēram divdesmit izstādēs. “Lai arī Jāzeps Osmanis ir cienījamos gados, viņa dzīvesprieks un humora dzirksts nav zudusi, mākslinieks pa dzīvi iet ar smaidu un pozitīvismu, līdz ar to liekot smaidīt arī apkārtējiem,” saka muzeja vadītāja. Par to liecina arī Jāzepa Osmaņa ieraksts muzeja viesu grāmatā: “Te aizraujas dvaša, te doma kļūst asa un aša, te redze kļūst plaša, mēs taču ciemos pie Briedīša paša!”.
