Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā pie mazdārziņu kooperatīva sūknētavas, lielā daudzumā krastā izskalotas zilaļģes. Šo aļģu koncentrācija augusta otrajā pusē parasti pieaug, taču nu tās krastu klāj ievērojamā kārtā.
Par zilgani zaļo vielu, kas pārklājusi krastu un arī spēkstacijas ūdenskrātuves betonētās nogāzes, “Staburagam” pastāstīja aizkraukliete Tatjana Bērziņa. Viņa bija nesaprašanā, kas radījis zilgazaļos nosēdumus uz akmeņiem, smiltīm un betona un vai tie nav indīgi.
Madonas reģionālās vides pārvaldē “Staburags” uzzināja, ka vējš upes krastā sadzinis ievērojamu daudzumu zilaļģu. Ūdenslīmeņa svārstību dēļ tās noklājušas krastu. Inspektori iesaka atturēties no peldēšanās šādā ūdenī, īpaši jāizvairās no ūdens norīšanas.
Zilaļģes jeb ciānbaktērijas ir mikroskopiski vienšūnas augi, kas var radīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs aļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus. Nopietni var saindēties arī dzīvnieki un pat cilvēki, ja iedzer šādu ūdeni vai peldas tajā. Saindēšanās simptomi cilvēkam ir alerģiskas reakcijas, dermatīti, peldētāja “nieze”, organisma vispārējs vājums, krampji, gremošanas traucējumi (vemšana, slikta dūša, kuņģa sāpes, caureja). Īpaši jāuzmanās, lai šādā ūdenī nepeldētos bērni.
Veselības inspekcijas speciālisti informē, ka vislielākajā koncentrācijā zilaļģes ūdenī novēro vasaras otrajā pusē, kad ilgstoši ir karsts laiks. Riskam vairāk pakļauti stāvoši saldūdeņi. Lai vairotos, zilaļģēm nepieciešams tikai silts ūdens, saules gaisma un ūdenī esošas barības vielas, tad to koncentrācija ūdenstilpes augšējā slānī strauji pieaug.
“Staburags” novēroja, ka izžuvušās aļģes ir tirkīzzilā krāsā, mitrās atgādina zaļganzilu masu, kas vairāku milimetru biezā slānī noklājusi krastu. Arī ūdenī vērojama visai liela aļģu piciņu koncentrācija. Ievērojama zilaļģu koncentrācija ir arī pludmalē pie Aizkraukles kultūras nama, savukārt pludmalē pie “Kapteiņa krodziņa” to ir salīdzinoši maz.
