Pļaviņu HES ūdenskrātuvē nule ielaida 160 tūkstošu līdaku kāpuru. Iepriekšējo reizi šīs sugas zivis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ielaida pirms sešiem gadiem.
Līdaku mazuļus uz ūdenskrātuvi atveda zivjaudzētavas “Tome” darbinieki un pārstāvji no SIA “K3K” Liepājas pusē, kur tie izaudzēti.
Aptuveni centimetru garās zivtiņas atveda piecos ar ūdeni pildītos polietilēna maisos. Kāpurus atbrīvoja blakus ūdenszāļu biezokņiem seklumā, lai viņiem būtu kur noslēpties no asariem un ķīšiem, kuri nule iznārstojuši un intensīvi meklē barību.
Zivju audzētavas “Tome” direktors Ivars Putviķis stāsta, ka ar zivju resursu atjaunošanu nodarbojas institūts “Bior”. Valsts programmas īstenošanai piesaista arī privātos audzētājus.
— Bija plānots izlaist pusmiljonu līdaku kāpuru, taču izlaidām tikai 160 tūkstošu, — saka Putviķa kungs. — Audzētājiem nebija izdevies izaudzēt plānoto skaitu. Iespējams, līdaku kāpurus piedāvās piegādāt citam audzētājam vai to paveiks nākampavasar.
Pēdējos sešus gadus zivju krājumi nav palielināti, jo nedarbojas zivjaudzētava “Sērene”. Pārējām audzētavām jāmēģina kompensēt šo iztrūkumu. Tā kā visbiežāk ķer līdakas un zandartus, būtu jāielaiž arī zandartu mazuļi, taču par to vispirms jālemj zinātniekiem. Ūdenskrātuve būtu jāpapildina arī ar lielākām līdakām, ne tikai kāpuriem, jo viņu izdzīvošana zināmā mērā ir veiksmes spēle. Kāpuri var kļūt par vieglu laupījumu citām plēsīgajām zivīm.
Šis pavasaris līdakām bija nelabvēlīgs — ūdens uzsila ātrāk, nekā zivīm nobrieda ikri. Savukārt zandartu nārsts vēl nav sācies, un var prognozēt, ka tas būs veiksmīgs.










