Vakar visā Latvijā, arī mūsu puses novados, sākās ar nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanas projektu “Satiec savu meistaru!” saistīti pasākumi. Dažādas nodarbības norisinās arī Skrīveru novada kultūras centrā — te var apgūt gan pīšanas, gan adīšanas prasmes. Kultūras centrā iekārtota arī cimdu izstāde — līdz šīs nedēļas beigām apskatāmi gandrīz 200 cimdu pāru.
Starp eksponātiem ir arī cimdu, kādus rīdzinieces nēsāja pirms piecsimt, un Kurzemes un citu etnogrāfisko novadu iedzīvotāji pirms divsimt gadiem, kopijas. Puse no izstādē redzamajiem dūraiņiem ir skrīveriešu adīti.
Vēl tikai svētdien meistare Baiba Vaivare Skrīveru kultūras centrā tiksies ar interesentiem, kuri ikdienā ada, tamborē, izšuj, lai dalītos ar viņiem savās zināšanās, kā arī stāstītu par etnogrāfiskajiem no Rīgas atvestajiem cimdiem. Baiba ir lietišķās mākslas studijas “Tīnes”, kurā šie cimdi tapuši, dalībniece. Viņa stāsta, ka izstādē redzamos 13 pirkstaiņu un 87 dūraiņu pārus darinājušas studijas dalībnieces un tie ir etnogrāfisko fondu krājumu precīzas kopijas. Pie katra cimdu pāra ir informācija, kurā Latvijas etnogrāfiskajā novadā tādi nēsāti. Baiba gan teic, ka zinātājs to izcelsmi noteiktu arī bez norādēm, vien pēc krāsu toņiem un raksta. Kurzemnieku adījumus gan šad tad jaucot ar latgaliešu. Skrīveros dzīvo daudz ienācēju no Latgales puses, un to var manīt arī izstādē redzamajos dūraiņos. Tie ir pārsvarā zaļi. Savukārt no Rīgas vestie cimdi — zili un balti. Daži no tiem ir smalki, proti, adīti, uz vienas adatas metot pat 40 valdziņu. Attiecīgi mūsdienās biežāk izmanto divreiz mazāk — 18. Skrīveros apskatāmā vecākā cimda oriģināla vēsture rodama 15. gadsimtā, un tas atrasts, veicot Melngalvju nama arheoloģiskos izrakumus. Pārējie ir no 19. un 20. gadsimta sākuma darinājumiem. Ar tiem var salīdzināt skrīveriešu adījumus, kuri, kā Baiba teic, vairāk ir praktiski — darba — cimdi, bet arī krāsaini un rakstaini, nebūt nav vienmuļi, pelēki.
To, ka šāda izstāde dod jaunas idejas jau pieredzējušām rokdarbniecēm, pārliecinājos arī pats, redzot, ka vairākas no viņām, ņēmušas rokā blociņu un zīmuli, rūpīgi pārzīmēja iepatikušos rak-stus.
