Latvijas valsts tapšana ir nesaraujami saistīta ar Pirmo pasaules karu. Globālais bruņotais konflikts ilga no 1914. gada 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Latvijā iedzīvotājiem bēgļu gaitas sākās 1915. gadā. Mājup viņi devās ap 1918. — 1920. gadu.
Pasaules kara elpu Latvijas, tajā skaitā Aizkraukles reģiona, iedzīvotāji sāka izjust 1915. gada pavasarī, kad karš sasniedza Latviju, bet augustā un septembrī kara vilnis jau vēlās pār Aizkraukles reģionu.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste Lilija Jakubenoka stāsta, ka 1915. gada maijā Kurzemē sāka ienākt vācu karaspēks. Turienes iedzīvotāji gan pēc varas pārstāvju rīkojuma, gan brīvprātīgi devās bēgļu gaitās. Sākās Baltijā vēl nepieredzēta civiliedzīvotāju plūsma. Cilvēki, pametot mājas, darbu, zaudēja savu dzīvesveidu, ierasto sapratni par pasaules kārtību un savu vietu tajā. No Kurzemes un Zemgales novadiem austrumu virzienā devās gandrīz pusmiljons cilvēku, kuri līdzi dzina vairāk nekā miljons mājlopu. Lielais bēgļu posts augstāko pakāpi sasniedza pie Jaunjelgavas un Jēkabpils pārceltuvēm, kur cilvēku rinda veidojās pat 25 kilometru garumā. Karš piespieda bēgļu gaitās doties arī ļoti daudzus mūsu reģiona iedzīvotājus.
Lielākā daļa bēgļu atstāja dzimteni bez iztikas līdzekļiem. Mantu un lopus daudzi zaudēja ceļā. Krievijas teritorijā bēgļi mitinājās stacijās vai klajos laukos pat ziemā. Netika organizēta palīdzība, jo Krievijas varasiestādes nebija gatavojušās šādai situācijai. Trūkumā un epidēmijās mira cilvēki, īpaši bērni un veci ļaudis.
1915. gadā smagas kaujas norisinājās Jaunjelgavas pusē. 29. augustā bija pabeigta vācu karaspēka un ieroču koncentrācija pie Jaunjelgavas. Masīvu, veiksmīgu uzbrukumu vācieši sāka 3. septembrī. Jaunjelgavas kaujā krievu karaspēks cieta lielus zaudējumus. Bija daudz kritušo un ievainoto, bet vācu gūstā nokļuva 2400 karavīri un 30 virsnieki. Turpinājās cīņas Daudzesē un Secē, līdz vācu armijas kontrolē bija nonākusi gandrīz visa tagadējā Aizkraukles reģiona Daugavas kreisā krasta teritorija. Krievijas armija nostiprinājās labajā krastā. Līdz vācu iebrukumam Vidzemē divus gadus šajā frontes sektorā norisinājās pozīciju karš.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
