Jau vairāk nekā nedēļu mežā atrodamas pirmās pavasara sēnes — izcirtumā netālu no Taurkalnes “Staburags” pamanīja parastās bisītes. Lai gan šajās sēnēs ir indīgas vielas, daudzi tās lieto pārtikā.
Bisītes parasti aug smilšainā priežu mežā, izcirtumos agri pavasarī — no aprīļa līdz maija beigām. Vēlā pavasara dēļ arī šīs sēnes sākušas augt nedaudz vēlāk, nekā ierasts.
Visbiežāk bisītes aug tur, kur bojāta augsnes kārta, jaunos priežu stādījumos, izcirtumos, bieži ceļa, meža malās, uz takām, klajumos, ugunskuru vietās, kokmateriālu krautuvēs.
Daudzi cilvēki šīs sēnes ēd, jo tā darījuši vectēvi un vecmāmiņas. Pirms ēšanas bisītes obligāti vairākas reizes kārtīgi jāvāra un novārījuma ūdens jāizlej. Nedrīkst šīs sēnes ēst vairākas reizes pēc kārtas un vienlaikus lietot alkoholiskos dzērienus.
Uzziņa
Tautas medicīnā bisītei ir sāpes remdinoša iedarbība. Uzlējumu lieto locītavu slimību, artrītu, artrožu, radikulīta, reimatisma, poliartrīta, osteohondrozes, kā arī pankreatīta un aizkuņģa dziedzera ārstēšanai. Uzlējumu gatavo no sasmalcinātām, kaltētām sēnēm. Ap 100 gramu sēņu aplej ar 150 gramiem degvīna, pēc tam samaisot blīvi noslēdz un tur ledusskapī divas nedēļas. To ierīvē ādā slimības vietās un apsedz ar siltu vilnas šalli.
Speciālisti iesaka šīs sēnes ēst tikai kaltētas, jo bisītes atkarībā no augšanas vietas var saturēt indi — giromitrīnu. Pēc iedarbības tas ir līdzīgs zaļās mušmires indei. Šī viela, vārot sēnes ūdenī, nesadalās un izgaist kaltējot pusgada laikā. Kaltētām pavasara bisītēm ir ļoti patīkama garša un smarža, labvēlīga iedarbība uz organismu.
