Cien. Aizkraukles novada deputāti!
Pilnībā izprotot finanšu draudīgo situāciju valstī un novadā, izglītības, veselības un sociālo jautājumu prioritāšu nepieciešamību, mēs, Aizkraukles pagasta kultūras nama pašdarbības kolektīvu dalībnieki, esam satraukti par kultūras dzīves pastāvēšanu Aizkraukles novadā.
Aizkraukles novada domes pieņemtais lēmums par Aizkraukles pagasta un Aizkraukles pilsētas kultūras namu reorganizāciju rada bažas par novada kultūras dzīves attīstību. Rodas sajūta, ka atgriežas tie laiki, kad pagasta iedzīvotāji tika uzskatīti par zemāku kārtu, kuriem nekas nav vajadzīgs. Tad, kad tika veidots Aizkraukles novads, vienošanās paredzēja, ka abi kultūras nami novadā tiks saglabāti. Zem lēmuma parakstījās arī vairāki pašreiz esošie deputāti.
Domājam, ka pašdarbniekiem, kuri līdz šim godam nesuši sava pagasta, novada un kultūras nama vārdu, nebūtu jācieš no esošās situācijas, kas draud ar pesimistisku izjūtu par savām” mājām” veidošanos . Kultūra taču pieder apkalpojošai sfērai un situācijā, kad daudzi zaudējuši darbu, pašdarbības kolektīvs ir vienīgā iespēja nokļūt sabiedrībā, aizmirst par nedienām un justies ar savu devumu kādam vajadzīgam.
Gribam atgādināt, ka Aizkraukles pagasta kultūras nams ir viena no jaunākajām kultūras iestāžu celtnēm Latvijā. Tā telpas ir plašas un daudzfunkcionāli izmantojamas ,vienīgās bijušā Aizkraukles rajona teritorijā, piemērotas vienlaicīgai daudzu kolektīvu ērtai uzņemšanai un starpnovadu un reģionu skatu un sarīkojumu organizēšanai.
Profesionāli mūziķi atzinuši kultūras nama telpas un flīģeli par īpaši piemērotiem klasiskās mūzikas koncertiem, īpaši tiek uzteikta kultūras nama lielās zāles labā akustika.
Pagasta kultūras nams var lepoties ar bagātu tautas tērpu kolekciju, kas izveidota 20 gadu garumā, pateicoties bijušo kolhoza un paju sabiedrības „Aizkraukle”, Aizkraukles pagasta padomes un Novada domes atbalstam. Tās kvalitatīvu uzturēšanu nodrošina to glabāšana speciāli piemērotās telpās, kā arī līdz šim esošais noliktavas pārziņa amats.
Mēs negribētu piedzīvot situāciju, kad šī kultūras nama ēka un materiālās vērtības aizietu bojā, ja kultūras nama dzīve tiktu „iekonservēta”. Latvijas 90- to gadu krīze radīja daudz rūpnīcu un lauksaimniecības ēku drupas. Aizkraukles novadā tas nenotika, jo aizkraukliešus raksturo uzņēmība. Šobrīd mēs kopīgi nedrīkstam pieļaut situāciju, ka par neapsaimniekotām ēkām un „pilsdrupām” kļūst kultūras celtnes.
Aizkraukles pagastam ir ļoti senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Pagasta teritorijā kultūras iestāde darbojās vēl pirms 1966. gada, kad tika dibināts šobrīd vecākais kultūras nama pašdarbības kolektīvs vokālais ansamblis „Spīdala”. Deju kolektīvs „Aizkrauklis” pastāv kopš 1984.gada un jau divus gadus darbojas divos sastāvos. Iepriekš minēto kolektīvu nosaukumi nav nejaušība, jo tie apliecina piederību Aizkraukles pagastam. Deju kolektīvs „Pēda” dzima 1988.gadā ,reizē ar bijušā kolhoza „Aizkraukle” ilggadējā priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa izloloto sapni – jaunā kultūras nama ēku. Visi šie kolektīvi vienmēr bijuši rajona un republikas labāko kolektīvu skaitā un nesuši Aizkraukles pagasta vārdu.
Pagājušajā sezonā pagasta kultūras namā darbojās 7 kolektīvi ar 99 dalībniekiem( kaut gan šis skaitlis daudz lielāks, jo jāpieskaita arī pašdarbnieku ģimeņu locekļi, kas ir kopā ar kultūras namu gan mēģinājumos, gan svētku reizēs), kuru sniegumi skatēs un starptautiskajos konkursos arī iepriekšējā sezonā saņēma augstākos vērtējumus. Jau ar taupības budžetu kultūras namā notika 9 sarīkojumi. Ar kultūras nama atbalstu notika katra pašdarbības kolektīva tradicionālie ikgadējie pasākumi. Taupības apstākļos bez kultūras nama finansējuma dalībnieki šo sarīkojumu nodrošināšanai ir izlietojuši arī savus personīgos līdzekļus. Kultūras nams ir nodrošinājis pašdarbības kolektīvu sniegtos 33 koncertus ārpus sava kultūras nama.
Gribam uzsvērt, ka pagasta kultūras nams ar savu īpašo auru, pašvaldības un atbalstītāju, pašdarbnieku finansiālo un darba ieguldījuma palīdzību ir spējis organizēt ne tikai Aizkraukles, bet visas Latvijas un Eiropas nozīmes pasākumus, piemēram, Starptautisko deju festivālu „Sudmaliņas”. Diemžēl šis bija pirmais gads, kad „Sudmaliņas” Aizkrauklē negriezās, jo netika atrasts pašvaldības līdzfinansējums.
Ar šo vēstuli gribam izteikt arī pateicību Aizkraukles pagasta kultūras nama direktoram V. Staklem par ieguldīto darbu kultūras nama vadīšanā vairāk kā 20 gadu garumā. V.Stakle jau 20 gadus atpakaļ aizkraukliešus pārsteidza ar veiksmīgu kultūras menedžmentu, dodot iespēju ikvienam tautas mākslā darboties gribošam aizkrauklietim, popularizēt latvisko kultūru pasaulē, piedalīties starptautiskos festivālos, un ar Eiropas tautu mākslu iepazīstināt Aizkraukles iedzīvotājus mūsu novadā. Pateicoties direktora organizētajiem pašdarbības kolektīvu braucieniem uz Starptautiskajiem festivāliem Ungārijā, Aizkraukle šobrīd var lepoties ar sadraudzības pilsētu Kiškunhalašu. Gribam ieteikt Aizkraukles pašvaldību arī turpmāk pilnvērtīgi izmantot šī vadītāja pieredzi, darbaspējas un talantu novada kultūras dzīves attīstības nodrošināšanai.
Kultūras dzīves vadība ir darbs, kuru novērtēt tikai ar laika distanci. Svarīgi, lai cilvēks justos novērtēts un varētu savu darbu veikt, nedomājot par izdzīvošanu. Atgriežoties pie vēstules sākumā minētā, vēlreiz uzsveram nepieciešamību rūpīgi izvērtēt pagasta kultūras namam atvēlēto darbinieku darba slodzes. Māc bažas vai kultūras namu apvienošanas lēmums nav saistīts ar interešu konfliktu. Abiem kultūras namiem nevajadzētu būt savstarpējiem konkurentiem vai pagasta kultūras namam kļūt par otršķirīgu iestādi, bet gan turpināt pastāvēt par līdzvērtīgām kultūras iestādēm. Krasi samazinot Aizkraukles pagasta kultūras nama darbinieku amatu sarakstu, kā arī kultūras nama direktora amata slodzi samazinot līdz 0,5 slodzei, tas ir pilnībā iespējams, ka pagasta kultūras nams kļūs par iestādi, kas darbojas tikai ar 50 % atdevi, neizmantojot šī kultūras nama un ēkas patieso kapacitāti.
Izsakot savu viedokli šajā vēstulē, gribam dzirdēt Aizkraukles pašvaldības viedokli, redzējumu un prognozes:
par kultūras dzīves nākotni Aizkraukles novadā,
par abu kultūras namu reorganizācijas plānu, par to pastāvēšanu, funkcijām
par tautas mākslas attīstību pagastā,
par iespējām pagasta iedzīvotājiem pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, kas šajā sabiedrībai grūtajā laikā varētu būt īpaši nozīmīgi.
Cerot uz konstruktīvu dialogu un problēmu risinājumu –
Aizkraukles pagasta kultūras nama vokālo ansambļu vadītāja: Janīna Zolotorenko
Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kolektīva „Aizkrauklis” vadītāja: Inita Vilciņa
Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kolektīva „Pēda” vadītāja: Una Stakle
Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kolektīva „Pēda” prezidente: Ilze Šūmane
Vēstuli parakstījuši arī 150 citu atbalstītāju.
