Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā atklāja kopš Latvijas neatkarības atgūšanas lielāko jaunizbūvēto autoceļa posmu — autoceļu Tīnūži—Koknese. Kopumā izbūvēts un rekonstruēts 60 kilometru autoceļa, kas braucējiem no Latgales aptuveni par 40 minūtēm ļaus ātrāk nokļūt Rīgā un ievērojami atslogos šoseju Rīga—Daugavpils.
Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 66 miljoni latu, no kuriem 85 procentus finansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Pasākumā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” un ceļa posma būvētāju — SIA “Binders” un pilnsabiedrības “Kokneses ceļš” — vadība.
Atklājot ceļu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka ceļš Tīnūži—Koknese ir lielākais ceļu būves projekts, kas Latvijā īstenots Eiropas Savienības 2007. — 2013. gada plānošanas periodā.
— Plānojot par ceļu būvniecību, jādomā ne tikai par finansējumu, kas šim mērķim tiek piešķirts, bet arī par paveikto darbu kvalitāti, — sacīja Dombrovska kungs. — Nākamajā plānošanas periodā mūsu mērķis ir sakārtot 90 procentu valsts galveno autoceļu un 75 procentus reģionālo ceļu, tam paredzot gan valsts budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības finansējumu. Šī ceļa posma kvalitāte novērtēta vairākas reizes, un nepilnības ir novērstas. Esmu pārliecināts, ka nākamgad te asfaltā rises nebūs iebrauktas.
Jaunā šoseja brauciena ilgumu no Rīgas līdz Latgalei saīsina par 40 minūtēm. Tas atslogos no kravas automašīnu tranzīta ļoti daudzas apdzīvotas vietas šosejas Rīga—Daugavpils malās.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris “Staburagam” atzina, ka jaunais ceļš palīdzēs attīstīt Kokneses rūpniecisko zonu un piesaistīt jaunus investorus. Arī esošajiem uzņēmējiem jaunā šoseja ievērojami atvieglos izejmateriālu pievešanu un saražotā nogādāšanu pasūtītājiem, īpaši pavasaros un rudeņos, kad mazākas nozīmes ceļus nākas slēgt.
— Uz Rīgu varēsim aizbraukt ātrāk un drošāk, — saka Vingra kungs. — Nākamajos trijos līdz piecos gados ceram piesaistīt piecus līdz desmit investorus, kuri vēlētos Koknesē attīstīt savu biznesu. Mums ir ne tikai gāzesvads, dzelzceļš un cilvēku resursi, bet nu arī labs autoceļš.
Vienīgais, kas uztrauc, ir braucēju drošība, jo sākotnēji projektā bija paredzēts ceļmalas žogs meža dzīvniekiem. Īpaši pie Lobes ezera, kur daudz mežazvēru pāreju. Jo ātrāk žogu ierīkos, jo vairāk cilvēku dzīvību izglābs.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss “Staburagam” atzina, ka daļa žoga jau novietota, vairāk gan Tīnūžu apkaimē.
— Es pats, vairākas reizes braucot pa šo ceļu, esmu bijis spiests strauji bremzēt, lai nenotriektu meža dzīvnieku, — sacīja Matīsa kungs. — Žogs ir nepieciešams, un tas būs jāierīko. Tam gan jārod finansējums.
Tāpat jādomā par iespējām šo ceļu turpināt Pļaviņu virzienā. Visticamāk, šo projektu varēs īstenot ar privātās publiskās partnerības palīdzību. Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā akcentēta ir esošā ceļu tīkla sakārtošana, nevis jaunu būvniecība. Plānots daudzviet remontēt arī šoseju Rīga—Daugavpils, kuras daži posmi ir nolietoti.
Centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs Raivis Brics teic, ka ar jaunā ceļa atklāšanu vairāk darba būs arī ceļu kopējiem. Aizkraukles nodaļas pārziņā nu ir par 26 kilometriem ceļu vairāk. Sākoties sniegam un salam, tie būs jākopj.
