7. un 8. maijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālā nodaļa sadarbībā ar Bauskas rajona padomi un Kokneses pagasta padomi organizē konferenci „Zemgales reģiona arheoloģiskie pieminekļi un to aizsardzības problēmas Latvijas kontekstā” par arheoloģisko pieminekļu saglabāšanas un aizsardzības jautājumiem Zemgales reģionā. Konference notiks Bauskā un Koknesē ar mērķi papildināt īpašnieku, pašvaldību un atbildīgo dienestu zināšanas un izpratni, veicināt komunikāciju un sadarbību Latvijas arheoloģiskā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Latvijas senākā kultūras mantojuma saglabāšanai draudus rada nepārdomāta plānošana, pēdējo gadu agresīvā būvniecība, intensīvā lauksaimniecība, mantraču darbība un bieži arī zināšanu, izpratnes un pieredzes trūkums šādu objektu saglabāšanā un apsaimniekošanā. Visu šo draudu novēršana ir atkarīga no arheoloģiskā mantojuma īpašnieku, pašvaldību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un citu valsts iestāžu sekmīgas sadarbības un savstarpējas zināšanu un pieredzes apmaiņas. Daļa ziņojumu, ko sagatavojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures nodaļa, sniegs nepieciešamās un svarīgākās zināšanas, kas nepieciešamas Latvijas senvēstures pieminekļu saglabāšanai. Tie veltīti Zemgales arheoloģisko pieminekļu veidiem, to raksturojumam, aizsardzības problēmām, teritoriju un aizsardzības zonu noteikšanas metodikai, izpētes veidiem un apsaimniekošanai. Savukārt abu konferences dienu otrā puse būs veltīta praktiskās pieredzes apmaiņai arheoloģisko objektu aizsardzībā, uzraudzībā būvniecības procesā un apsaimniekošanā Bauskas pilī un Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežotnes pilskalnā un Kokneses pilsdrupās.
Konference tiek organizēta sadarbībā ar Bauskas un Kokneses pašvaldībām, Kokneses TIC.Konferences darbā piedalīsies Kultūras ministrijas, Valsts zemes dienesta un VAS „Latvijas valsts meži” vadība un speciālisti.
Zemgales arheoloģiskie pieminekļi pārstāv visus Latvijas senākās vēstures attīstības posmus no akmens laikmeta līdz viduslaikiem. Senākās akmens laikmeta apmetnes Lielupes krastos un arheoloģisko savrupatradumu vietas Daugavas krastos liecina par reģiona apdzīvotību jau tālā senatnē, savukārt agro metālu, dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģiskie pieminekļi- pilskalni, apmetnes, kapulauki un pilis- liecina par reģiona apdzīvotības nepārtrauktību ilgstošā laika posmā, tādējādi ļaujot iepazīt vēsturiskos procesus savstarpējā attīstībā.
Konferences tematika, kas saistīta ar Zemgales reģiona arheoloģisko pieminekļu aizsardzības, saglabāšanas un izmantošanas jautājumiem, praktiskās pieredzes analīzi un gūtajiem secinājumiem, ir aktuāla visai valstij. Tā varētu kļūt par pamatu kvalitatīvi jaunam efektīvas sadarbības posmam, kas ļautu līdzsvarot īpašnieku un pašvaldību intereses teritoriju apsaimniekošanā un attīstībā ar Eiropas un Latvijas sabiedrības interesēm kultūras mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
