Valdība uzdeva Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 1 324 107 latus Aizkraukles profesionālās vidusskolas sākto būvdarbu pilnīgai pabeigšanai un ēku nodošanai ekspluatācijā ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.
Būvdarbiem paredzēti 987 183 lati, savukārt mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei izglītības programmām “Autotransports”, “Kokizstrādājumu galdnieks” un “Būvdarbi” – 336 924 lati.
Kā ziņots, Aizkraukles profesionālās vidusskolas mācību aprīkojuma modernizācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekts tiks pārtraukts kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts un tiks pilnībā finansēts no valsts budžeta.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iepriekš aģentūrai LETA teica, kopējās projekta izmaksas sasniedz 2,35 miljonus latu. Maijā valdībai tika piedāvāti trīs tālākās rīcības varianti.
Vaicāts, vai kādas amatpersonas uzņemsies atbildību par nespēju īstenot šo Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu, ministrs norādīja, ka to izmeklē Ģenerālprokuratūra.
Tas, ka šis lēmums tapis ilgi, netieši esot arī iemesls piedāvājumam rotēt IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam. Pēc ministra domām, šajā jautājumā vajadzēja rīkoties straujāk un ātrāk piedāvāt lēmumu valdībai. “Iespējams, fundamentāli neko citādāku nebūtu panākuši, bet tas nebūtu visu laiku kā “toksiskais aktīvs”,” teica Ķīlis.
Viņš arī pauda viedokli, ka atbildības jautājums no formālās puses ir gana sapiņķerēts, jo formāli kaut kas ir izdarīts, darbības ir notikušas, piemēram, sasauktas sanāksmes. Var runāt par bezdarbību un laika novilcināšanu, bet tas ir slidenāks jautājums, lai tiešā veidā lemtu, teica ministrs.
Viņš arī atzina, ka Aizkraukles gadījums varēja “uzkarināt” visu aktivitāti. Tas ir tik nopietns, ka Eiropas Komisija, kādreiz izvērtējot visu procesu, varētu jebkurā brīdī apšaubīt visu aktivitāti, uzskatot to par sistēmisku kļūdu. Jautājums par to, vai nav pieļautas kļūdas ar pārraudzību, vēl esot vērtējams.
Kā ziņots, Aizkraukles profesionālajā vidusskolā, kurā īsteno divus ERAF projektus par kopējo attiecināmo izmaksu summu 2 356 851 lata apmērā, ir konstatēti būtiski riski izmaksu neattiecināmībai no ERAF līdzekļiem, kā rezultātā ir apturēta projektu ieviešana un apturētas paraksta tiesības Aizkraukles profesionālās vidusskolas ERAF projektu atbildīgajai personai.
Šis gadījums arī tika minēts, pamatojot Gruškevica neatbilstību amatam.
Valsts izglītības attīstības aģentūra konstatēja būtiskus iepirkuma procedūras pārkāpumus, kā arī vidusskolas amatpersonu bezdarbību norēķinu veikšanā pret būvuzņēmēju. 2011.gada jūnijā par to tika informēta IZM vadība. Drīz pēc tam IZM atstādināja vidusskolas direktoru un pārņēma tā pilnvaras. Vienlaikus IZM valsts sekretāra personā turpināja bezdarbību, kā rezultātā būvuzņēmējs saskaņā ar līgumu ir piemērojis vairāk nekā 600 000 latu līgumsodu. Pēc ministra uzdevuma valsts sekretārs šo jautājumu sāka operatīvi risināt tikai 2012.gada janvārī.
