Laikraksta redakcijā vērsās aizkraukliete Zita. Pastaigājoties gar Daugavas krastu, viņa ievēroja, ka ik pēc pārdesmit metriem atpūtnieki atstājuši ugunskura vietas. Kundze interesējas, vai pilsētas teritorijā drīkst kurināt ugunskuru?
“Iestājoties siltajam laikam, cilvēki dodas dabā. Viss jau būtu labi, tikai tie atstātie atkritumi un daudzās ugunskura vietas! Skats un pārvietošanās pa Daugavas piekrasti nav patīkami, pie tam nepieskatīta uguns lielu koku tuvumā šajā sausumā ir pat ļoti bīstama. Vai desu cepšana pilsētas teritorijā pie ūdens ir atļauta?” interesējas Zita.
Pastaigājoties gar upesmalu, tiešām var uziet vairākas ugunskura vietas. Reizēm tās šķir vien pāris metru. Vienas ir rūpīgāk veidotas, degšanas vietu ierobežojot ar akmeņiem, par citām liecina vien sadegušie koki. Tomēr nesaskaņojot ugunskuru kurināt pilsētas teritorijā nav atļauts. “Daugavas krastmalā oficiālu ugunskura vietu nav. Šādas darbības nepieciešams saskaņot ar pašvaldību. Ugunskurs tiek kurināts dažādos svētkos, piemēram, Līgo svētkos vai veicot labiekārtošanas darbus. Arī šogad, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, pareizam vēja virzienam, tiks savāktas un sadedzinātas sanesas. Pēc tam ugunskura vieta tiks sakopta. Patvaļīga ugunskura dedzināšana bez saskaņošanas ar pašvaldību nav pieļaujama. Situācijā, kad redz ugunskura kurinātājus, var saukt pašvaldības policistu. Šādi jautājumi ir viņa pārziņā,” informē Einārs Zēbergs, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
