Ar aicinājumu neizsludināt
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 46 pašvaldības
ar kopīgi parakstītu atklātu vēstuli ir vērsušās pie Valsts
prezidenta Egila Levita. Pašvaldības vēstulē uzver, ka pieņemtais
likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši
šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu
administratīvi teritoriālo reformu. Aicinājumu parakstījuši arī
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks un
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.
Jau kopš brīža, kad Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs uzsāka
darbu pie administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanas,
pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā
tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise parāda, ka dialogs
ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs,
valdība nav spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas
deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku
visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs
nomales efektu. Pašvaldības vēstulē akcentē, ka reformas
īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un
Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu
konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem.
Tomēr pēc ministra Jura Pūces
Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanas daudzas
pašvaldības, baidoties no VARAM represijām, iedzīvotāju aptaujas
nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika
klaji ignorēts, piemēram, Saulkrastu un Varakļānu novadu
gadījumos. Kā uzsver pašvaldības, Satversmes tiesas atzinums
attiecībā uz ministra J. Pūces rīcību ir pierādījums
beztiesiskumam, bet nav sekojusi nekāda reakcija un rīcība ne no
viena mūsu valstī. Tāpēc arī vēršamies pie prezidenta, kā
pēdējās instances.
Vienlaikus pašvaldības vēstulē
akcentē, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša
komisija — Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras
vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram
Tomam Plešam, radot bažas par interešu konflikta esamību un
parlamentārās kontroles neievērošanu. Izveidotajā komisijā
netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem — pie
frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijusi iespēja
pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.
Izstrādātā ATR modeļa ieviešana
norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai
iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem
aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc reformas”. Turklāt uz
likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību
profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas
gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi
profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika
prasīts. Trūkst arī reformas mērķu sasaistes ar Eiropas
Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem.
Noteikumiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms ATR ieviešanas.
Jau vēstīts, ka 2020.gada 10.jūnijā
Saeimā pieņemts likums “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likums”, kas turpmāk paredz Latvijā izveidot 42 pašvaldību
administratīvās teritorijas, kurās īstenot vietējo pārvaldi.
