Skrīveru kultūras centrā notika pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem. Vakara plāns — vispirms kopaina par novada budžetu, tad konkrēti par darbiem Skrīveros, komunālajiem pakalpojumiem un citām aktualitātēm.
Kritums nav straujš
Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne iesāka ar demogrāfiju. Novadā kopumā iedzīvotāju skaits krītas, taču Skrīveri izceļas kā viens no labajiem piemēriem, kur kritums nav straujš. Darbspējīgo vēl aizvien ir vairākums, bet senioru īpatsvars turas ap 23—25 %. Sāpīgākā ir bērnu un jauniešu daļas samazināšanās.
Runājot par pašvaldības šī gada budžetu, naudas sadalījums pa teritorijām šogad nedaudz mainīts. Skrīveriem budžeta “pīrāga daļa” mazliet pieaugusi. Proporcijas rēķinātas pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem par IIN iemaksām: kur iemaksas lielākas, tur pieaugums arī sadalījumā. Šogad plānots ņemt aizņēmumu ceļa Skrīveri—Līči—Bolšāres atjaunošanai, kā arī iecerēta Birzes un Sporta ielu atjaunošana.
Ciemats kļūs arvien skaistāks
Skrīveru pagasta pārvaldniece Santa Finstere pastāstīja, ka Skrīveros pabeigta dubultās virsmas atjaunošana Piegāzes, Bērzu, Draudzības, Robežu un Ozolu ielā. Lāpītas arī bedrītes, laboti iesēdumi, atjaunoti ceļu grants posmi, nomainītas vairākas caurtekas. Ziedu, Smilšu un Sporta ielā biezākā slānī uzklāta bituma kārta, karstumā (ap +30 grādiem) tas vietām “izspiežas”. Risinājums — sekot līdzi un nepieciešamības gadījumā kaisīt granīta šķembas, lai virsma būtu lietojama un droša.
Pagājušajā gadā izstrādāta topogrāfija vairākām ielām: Pumpura, Dārza ielas atzarojumam, Dzelzceļa ielas atzarojumam, Kastaņu, Sporta un Andreja Upīša ielai, kā arī Skrīveru vidusskolas stadiona teritorijai. Projektēšanas darbi pabeigti, lai Ziedu, Sila, Lakstīgalu, Siksnēnu ielā zemē guldītu gaisvadu līnijas. Vispirms vadus ielikt zem zemes, tad domāt par sakoptāku vidi un labākiem ielu segumiem.
Veikti projektēšanas darbi autoceļa Augšlīgatne—Skrīveri gājēju celiņa izbūvei no Purapuķes ielas līdz Klidziņai.
Īpašs paldies izskanēja skolēniem. Skrīveru vidusskolas 10. klases audzēkņi talkas laikā palīdzējuši sakopt tūrisma takas. Atjaunotas arī norādes. Aizkraukles Profesionālās vidusskolas skolēni palīdzējuši tās krāsot un sakārtot.
Pērn bērnudārzā “Sprīdītis” atjaunota daļa pirmā stāva telpu, gaiteņi, aktu zāle, nomainītas durvis, sakārtots arī vadītājas kabinets, kas 30 gadus nebija piedzīvojis kārtīgu uzlabošanu. Bērnudārzā “Saulēni” sakārtotas higiēnas telpas, rasti papildu risinājumi drošākai un elastīgākai telpu izmantošanai. Skrīveru vidusskolas sporta zālē veikts remonts, darbus plānots turpināt pie grīdas uzlabošanas.
Iegādāts inventārs jauniešu telpai, bibliotēkai, mūzikas skolai un dienas aprūpes centram. Remontēta arī kapliča, lai iekšpuse būtu estētiskāka un cilvēkiem patīkamāka.
Atjaunota apakšzemes pāreja Daugavas ielā, palikuši tikai nelieli darbi, kurus pabeigs pavasarī. Skrīveru kultūras centram veikti jumta remontdarbi un remonts sporta organizatora darba kabinetā. Iegādāts jauns projektora ekrāns, un zālē to tiešām varēja novērtēt, jo prezentāciju demonstrēja uz tā. Skrīveru kultūras centra kolektīviem iegādāti arī jauni tērpi. Iegādāts autobusu pieturvietas paviljons, ko pēc Stacijas laukuma remontdarbu noslēguma plānots pārvietot uz Klidziņas pieturvietu.
Labos ielas un ceļus
Kas ieplānots šogad? Skrīveru vidusskolā atjaunos astoņas telpas, tām būs jauns veidols un aprīkojums. Savukārt bērnudārzam “Sprīdītis” paredzēts būvēt piebūvi un uzsākta virzība projekta iepirkuma organizēšanai.
Ceļam Skrīveri—Līči paredzēts veikt virsmas dubulto apstrādi. Darbus cer pabeigt līdz gada vidum, kad laikapstākļi ļauj strādāt pilnvērtīgi. Pavasarī noslēgsies darbi Stacijas laukumā. Santa Finstere sacīja, ka pašvaldība ļoti gaida jaunu skolēnu autobusu, jo esošais esot “bēdīgā stāvoklī”. Piegāde varētu notikt martā vai aprīlī. Atjaunos arī divus sociālos dzīvokļus.
Runājot par ceļu un ielu infrastruktūru, pagasta pārvaldniece akcentēja Sporta ielu, kuras posms ir kritiskā stāvoklī. Tas šogad jāsalabo. Paralēli tiek gatavota dubultās virsmas atjaunošana Aizkraukles, Birzes, Bērzu, Draudzības un Pīlādžu ielā. Tas būšot divu gadu projekts, savukārt darbus Sporta ielā paredz pabeigt šogad.
Apzinātas vietas, kurās ļoti nepieciešama videonovērošana, tajā skaitā tunelī un Stacijas laukumā. Tāpat nepieciešams remontēt mūzikas un mākslas skolas žogu. Šogad paredzēts iegādāties skaņas iekārtas kultūras centram, datoriekārtas bibliotēkai, interaktīvos ekrānu “Saulēniem”, kā arī nelielu zāles pļāvēju.
Aktuāls ielu apgaismojums
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis piebilda, ka ceļu remonts Aizkraukles, Birzes un Sporta ielā izmaksās ap 700 tūkstošiem eiro. Savukārt skolas astoņu kabinetu remonts izmaksā 528 tūkstošus eiro. Viņš arī nomierināja tos, kas satraucas par vietējās vidusskolas pārveidi par pamatskolu, kā arī kāda bērnudārza slēgšanu. “Par to nav runas un nebūs, lieku roku uz sirds,” viņš teica.
Iedzīvotāji vēlējās zināt, vai pašvaldība var palīdzēt piesaistīt profesionāļus, kas novērtē daudzdzīvokļu māju pagrabu drošību un vai X stundā tur vispār var patverties.
Atbilde bija praktiska: pašvaldība lūgs būvinženieri un civilās aizsardzības speciālistu aizbraukt uz konkrēto ēku, izskaidrot iedzīvotājiem, ko reāli tajā var uzlabot. Tajā pašā laikā skanēja godīgs “bet”: oficiālu patvertnes statusu dažām vietām var būt grūti iegūt, šķērslis — maģistrālie ūdensvadi un apkures sistēma. Skolas un bērnudārza “Sprīdītis” pagrabtelpas ir paredzēts pielāgot patvertnes vajadzībām. Plānojot “Sprīdīša” piebūvi, patvertni iecerēts integrēt jau projektā.
Iedzīvotāji jautāja, vai pie Zaļās zemes ielas 15 plāno izveidot apgaismojumu? Tas atkarīgs no uzņēmuma “Sadales tīkls” plānotajiem darbiem, kad tie guldīs vadus zemē. Ideālais scenārijs: viena tranšeja, divi darbi, mazāk lieku rakumu un izmaksu. Tāds pats jautājums bija par Reinholda ielu, un atbilde līdzīga. Skrīveros pamazām attīstās privātmāju būvniecība un arī Meža iela ir viena no teritorijām, kur apgaismojuma jautājums ar laiku kļūs aktuāls.
Pašvaldība ar biznesu nenodarbojas
Jautājums bija arī par tikko pārbūvētā Stacijas laukuma uzturēšanu. Santa Finstere saka, ka pirms Ziemassvētkiem bija laukuma atklāšana, uzsniga sniegs, sals un uzturēšana varēja būt labāka. Viņa solīja, ka līdz pavasarim laukums tiks savests kārtībā.
Nams Daugavas ielā 101 bijis diskusiju avots ne reiz vien. Iedzīvotāji jautā, vai pašvaldība varētu piedalīties tā sakopšanā. Pašvaldībai šajā mājā ir divi dzīvokļi. Mājas īpašnieks dzīvojot Rīgā, bet viņu nav izdevies sasniegt. SIA “LK komunālie pakalpojumi” esot aktīvi iesaistījušies, mēģinot procesu “iekustināt”, bet bez īpašnieka sadarbības tas iestieg. Reālais instruments šeit ir kopīpašnieku lēmums par līdzekļu ieguldīšanu. Pašvaldība var piedalīties ar savu daļu.
Kādu skrīverieti interesēja jautājums par automazgātuves izbūvi pagasta teritorijā. Atbilde bija diezgan skaidra, mazliet “pašvaldības žanra klasikā”: “Jā, teorētiski iespējams. Pašvaldība pati nevirzīs biznesa ideju un ar auto mazgāšanu kā uzņēmējdarbību nenodarbosies. Ja nāks konkrēts komersants ar iesniegumu, pašvaldība būs pretimnākoša un skatīs, kur to būtu loģiski attīstīt saskaņā ar teritorijas attīstības plānu.”
Iedzīvotāji jautāja, vai ir publiski pieejami grafiskie materiāli par gājēju celiņu gar autoceļu Augšlīgatne—Skrīveri. Projekts esot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) reģistrēts, un, ja tai ir piekļuve, var apskatīt, kā tas iecerēts. Pēc iedzīvotāju iesniegumiem projektā esot ņemtas vērā korekcijas, lai ceļa malā augošie ozoli, par ko bija strīds, tiktu saglabāti. Veiktas arī citas izmaiņas. Gājēju celiņš ir tikai daļa no lielāka pasākuma, jo tas iecerēts kopā ar paša ceļa rekonstrukciju. Taču 2026. gada “Latvijas valsts ceļu” budžetā tas nav paredzēts. Pašvaldība savu daļu ir izdarījusi — apņēmusies līdzfinansēt projektēšanu (80 tūkstošus eiro).
Veidos vienotu tarifu
Sanāksmē runāja arī SIA “LK komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Andis Siliņš. Viņš precīzi izstāstīja par siltuma tarifiem un ko uzņēmums plāno iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jeb regulatoram. Siltumenerģijas tarifi Skrīveros, Pļaviņās un Koknesē šobrīd ir dažādi. Līdz maijam regulatorā jāiesniedz jaunie tarifi. Plāns ir Pļaviņās un Skrīveros tos veidos vienotus, bet Koknesi atstāt atsevišķi, jo tur vasarā nodrošina karstā ūdens uzsildīšanu, bet Skrīveros un Pļaviņās vasarā karstā ūdens apgādes nav.
Pļaviņās līdz 1. aprīlim siltums maksās 68,93 eiro par megavatstundu, no1. aprīļa būs 74,37 eiro. Skrīveros pašlaik tarifs ir 81,95 eiro, bet Koknesē — 68,79 eiro. Tātad Skrīveros šobrīd siltums ir par aptuveni 12—13 eiro dārgāks nekā Pļaviņās un Koknesē.
Šobrīd nekas neliecina par tarifu palielinājumu, jo kurina ar šķeldu un nav redzams, ka šķeldas cena strauji augs, lai gan teorētiska iespēja vienmēr pastāv.
Maijā regulatorā plānots iesniegt arī jaunu vienotu ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu visām trim teritorijām: Skrīveriem, Koknesei un Pļaviņām. Arī te izskanēja mierinājums, ka pēc šī brīža situācijas tarifam nevajadzētu palielināties.
