No vēstures ir jāmācās. Pirms 35 gadiem notika demonstrācija pie Brīvības pieminekļa.

Pirms 83 gadiem šī diena, iespējams, vēsturē ne ar ko īpašu neiezīmētos. Tomēr tā gan nebija, jo divas lielvaras slepeni parakstīja kādu vienošanos. Maskavā tika noslēgts Neuzbrukšanas līgums starp PSRS un Vāciju. Tā būtība gan bija Eiropas kartes pārzīmēšana. Mazo valstu neatkarības zaudēšana šīs noziedzīgās tirgošanās rezultātā. Tajā skaitā arī Latvijas. Okupācija, Latvijas armijas iznīcināšana, deportācijas, Otrais pasaules karš, holokausts, teju 50 gadi “aiz dzelzs priekškara”, tautu un cilvēku izpostītās dzīves — tādas bija Molotova—Ribentropa pakta sekas.

Bija jāpaiet gandrīz 50 gadiem, lai par to uzdrošinātos runāt arī te, nevis Rietumu pasaulē. Pirms 35 gadiem, 1987. gada 23. augustā, Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa “Helsinki-86” sarīkoja demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Patiesība kā īlens no maisa sāka spraukties ārā, jo pagāja gads, un šajā pašā vietā atkal sapulcējās cilvēki. Vēl pēc gada, 1989. gada 23. augustā, visu triju Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot dzīvo ķēdi, lai visai pasaulei atgādinātu, kas notika pirms 50 gadiem.

Šķiet, 83 gadi pagājuši, pietiekami ilgs laiks, šī diena ir starp tām, kura tautai pastarpināti nesusi daudz sāpju. Taču spekulācijas turpinās. Pirms pāris gadiem Krievijas Valsts domē tika iesniegts likumprojekts par Molotova—Ribentropa pakta slepenā protokola nosodīšanas atcelšanu, tad prezidenta Putina liekulīgā taisnošanās, ka PSRS tolaik šo dokumentu parakstījusi gandrīz vai piespiedu kārtā, un arvien vēlēšanās par katru cenu pārrakstīt vēsturi. Un joprojām par trim māsiņām pie Baltijas jūras lielajam kaimiņam ir gan ekonomiska, gan politiska interese.

Pēdējā pusgada notikumu dēļ uz šo visu reaģējam daudz asāk. Rīt Neatkarības dienu atzīmēs Ukraina, kura lej asinis par savu brīvību. Vēsturi nevar aizmirst, un no tās ir jāmācās. Toreiz Latvija bija neitrāla valsts un ticēja, ka ar kaimiņu noslēgtie līgumi ir spēkā un tiks ievēroti. Uzticēšanās prasīja ļoti augstu cenu — neatkarības zaudēšanu. Juridiski mēs to atguvām pirms 31 gada. Nu ir jābūt īpaši modriem, vairs to zaudēt nedrīkstam!