REKLĀMA
Konfliktu risināšanas jomā mediācija ir cerība bezizejas situācijā, piedāvājot alternatīvu tiesvedībai. Mediācija ir brīvprātīga procedūra, kurā puses, kurām ir konflikts, cenšas atrast efektīvu risinājumu savām nesaskaņām, izmantojot neitrālas trešās personas atbalstu. Šajā rakstā iedziļināsimies mediācijas procesā un juridisko konsultāciju izšķirošajā lomā, virzot puses uz mierizlīgumu.
Kas ir mediācija?
Mediācija ir process, lai atrisinātu strīdus starp pusēm, kurā neitrāla trešā puse (mediators) palīdz veicināt diskusijas, sarunas un (cerams) strīda izšķiršanu. Atšķirībā no šķīrējtiesas, mediācija parasti ir brīvprātīga un nesaistoša. Bieži vien tā ir labākā iespēja atrisināt strīdu pirms dārga tiesvedības procesa.
Mediācija ir brīvprātīga, t.i., puses ir vienojušās savā starpā: a) ka tās ir ieinteresētas mēģināt atrisināt strīdu, b) vēlas, lai tām palīdzētu neitrāla trešā puse, un c) par starpnieku izvēlas mediatoru. Mediācija var notikt burtiski jebkurā strīda punktā, pat pirms tiesvedība ir oficiāli sākusies.
Lai gan mediācija mudina puses tieši sadarboties, juridisko padomdevēju klātbūtne joprojām ir nenovērtējama visā procesā. Juristi piedāvā vairākus būtiskus elementus:
Juridiskie pakalpojumi piedāvā skaidru izpratni par sekām, nodrošinot, ka puses pieņem apzinātus lēmumus.
Mērķa analīze: juristi sniedz objektīvu stipro un vājo pušu novērtējumu, veicinot reālistiskas cerības.
Dokumentācija: juristi palīdz izstrādāt visaptverošu un juridiski pamatotu līgumu, kas precīzi atspoguļo izlīguma noteikumus.
Kāda veida konfliktus iespējams atrisināt ar mediāciju?
Mediācija ir piemērota visu veidu konfliktu atrisināšanai, ja konflikta puses ir ieinteresētas strīdu atrisināt un ir gatavas sadarboties: konflikti ģimenē, strīdi saistībā ar būvniecību, parādu piedziņu, darba strīdi, konflikti saistībā ar nekustamo īpašumu, komerconflikti, strīdi saistībā ar mantojumu, apdrošināšanu, izglītību.
Mediācijas process parasti ietver šādus posmus:
Sākuma paziņojumi: katra puse izklāsta savu skatījumu, bažas, vēlmes un cerības.
Kopīga diskusija: dalībnieki iesaistās atklātā dialogā, ko veicina mediators, lai noteiktu kopīgu pamatu un strīdu jomas.
Privātie jautājumi: vidutājs tiekas individuāli ar katru pusi, lai dziļāk izpētītu to pamatintereses un apspriestu iespējamos risinājumus.
Sarunas: ar mediatora norādījumiem puses risina domstarpības, piedāvājot un izvērtējot risinājumus, līdz tiek panākts abpusēji pieņemams risinājums.
Slēgšana: kad vienošanās ir panākta, abas puses pārskata noteikumus ar jurista palīdzību.
Izpildāmība: atkarībā no līguma veida tas var būt juridiski saistošs, tiklīdz to ir apstiprinājušas attiecīgās iestādes.
