Neviena valoda nav slikta

Dažādi tiek vērtēta Izglītības un zinātnes ministrijas iecere no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otro svešvalodu prasīt nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Tas nozīmē, ka pēc četriem gadiem krievu valodu kā otru svešvalodu mācīties vairs nevarēs, jo tā nav ne ES valoda, ne arī spēkā ir tādi starpvalstu līgumi, kas nodrošinātu šādu iespēju.

Negribu runāt par šīs ieceres politiskajiem aspektiem, bet to aplūkot no citas puses. Krievu valodas jautājums visus neatkarības gadus bijis gluži kā karsts kartupelis mutē. Vispirms sākšu ar to, ka papildus dzimtajai valodai zināt vēl kādu ir liela bagātība, ko nevajag sargāt no zagļiem un kas ne somā, ne mājā neaizņem vietu, kā arī to, ka neviena valoda nav slikta. Es tiešām jūtos bagāta, jo saprotu cilvēku, kurš ar mani runā latgaliski vai ventiš, un arī ar to mazumiņu, ko zinu vācu un angļu valodā. Negribu teikt, ka iecere būtu slikta, bet, manuprāt, tā kārtējo reizi nav līdz galam pārdomāta. Kuru kā otro svešvalodu pēc četriem gadiem mācīsies 10. klases skolēns, kurš tagad 6. klasē apgūst krievu valodu? Vai ar trim gadiem, kas paredzēts kā pārejas laiks, pietiks, lai sagatavotu mācību materiālus, piemēram, spāņu vai somu valodas apguvei? Iespējams, tā nebūs problēma galvaspilsētas skolās, bet kā būs laukos? Ja šobrīd vairāk nekā 300 skolās, kas ir teju puse no visām Latvijas skolām, kā otro svešvalodu spēj piedāvāt tikai krievu valodu, vai pēc dažiem gadiem spēs piedāvāt kaut ko citu? Protams, ir iespēja pārkvalificēties, taču ne jau katrs, kurš šodien māca krievu valodu, rīt varēs mācīt vācu vai franču valodu.

Vēstīts, ka pamatizglītības standarta grozījumu izstrādē tiks iesaistīti sadarbības partneri un sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts tiks nodots publiskai apspriešanai, aicinot ikvienu ieinteresēto piedalīties izvērtēšanā un izteikt priekšlikumus normatīvā dokumenta pilnveidē. Atliek cerēt, ka tā arī būs, jo šobrīd neziņā ir daudzi vecāki, īpaši to bērnu, kuri pirmo vai otro gadu apgūst krievu valodu. Lai cik skumji to atzīt, bet kaut ko aizliegt, reformēt un veikt līdzīgas darbības mēs esam naski, tas arī ir visvieglāk, bet ko jaunu ieviest parasti nav tik vienkārši, un arī atpakaļceļa vairs nav.