Nevar palikt malā

Mēs, žurnālisti, ikdienā esam raduši strādāt ar dažādu informāciju, uzklausījuši viedokļu daudzveidību. Ik dienu cilvēki ir arī mudināti domāt līdzi un izvērtēt teikto un rādīto, ar ko visu laiku pārpludināti dažādi kanāli.

To, ka šī uztvere bieži vien ir vienpusīga, vislabāk varēja izjust, sākoties Ukrainas karam. Krievijas rupors daudziem bijis spēcīgākais un patiesākais. Zinot to, cik lēni nereti nāk lēmumi tepat Latvijā un Eiropā, ir liels gandarījums, ka tik ātri un bez liekas spriedelēšanas aizgriezts propagandas informācijas “krāns”, slēdzot Krievijas televīzijas un citus apraides kanālus Latvijā. Būs jāiztiek bez iecienītajiem krievu seriāliem, bet citādāk acīmredzot nav iespējams apturēt melu gūzmu. Tūlīt gan sekoja iebildumi, ka tagad vispār nav zināms, kas notiek Krievijā, un cilvēki paši ir spējīgi izvērtēt informāciju. Dzīve pierādījusi, ka tā ne vienmēr ir. Daudzi pat neaizdomājās, ka no kaimiņzemes nākusī informācija bija vienpusīga, pat nepieļaujot nekādus atšķirīgus viedokļus.

Skumji, bet daļā sabiedrības viss Krievijas teiktais tika uztverts kā vienīgā patiesība. Mērķtiecīgi virzītā propaganda tā saindējusi daudzu prātus, ka vieglāk bijis ticēt katram Putina vārdam, pat dzīvojot ārpus Krievijas un nedomājot pārcelties uz šo valsti. Ir cilvēki, kuri ir informēti par to, cik tur maksā desa, kas kurā guberņā uzbūvēts, bet nezina, kas ir Latvijas premjers un kur jāvēršas ar iesniegumu, ja jārisina kāds jautājums. Katram sava informatīvā telpa, un “piegriezt” šo demagoģiju bija vispareizākais lēmums. Turklāt nav neviena attaisnojoša argumenta karam Ukrainā, un tas, ko, atvainojiet, gvelž Kremlis, ir murgi. Grūti pat noticēt, ka cilvēki kaut ko tādu var domāt, kur nu vēl paust skaļi. Bez tā visa televīzijā noteikti var iztikt, un šis klusums ir svētīgs. Jau sen to vajadzēja izdarīt, bet attapāmies tikai tagad.

Tas gan automātiski nenozīmē, ka nav pretspiediena un mēģinājumu pierādīt, ka Krievijai taisnība. Nedomāju gan, ka šādus maldus var uzturēt dzīvus mūžam, pakļaut cilvēku domāšanu ilgstoši pat vienas valsts robežās. Patiesība lien ārā kā īleni no maisa, un arī Krievijā cilvēki apzinās kara ārprātu. Tās iebrukums Ukrainā daudziem liek un liks pārskatīt savus uzskatus, un šīs atklāsmes ne visiem ir patīkamas. Šī ir situācija, kad ir jāsaprot, kur esi, un neitrāla pozīcija vispār nevar būt.