Neretā atklāta grāmatniecības aizsācējiem veltīta izstāde

Neretas novadpētniecības muzejā norisinājās nozīmīgs pasākums — tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku sagatavotā ceļojošā izstāde “Paātrinājums,” kas veltīta latviešu grāmatniecības aizsācējiem 19. gadsimtā un atspoguļo latviešu tekstu izplatības ceļu no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei.

Pasākums pulcēja neretiešus, bibliotekārus, skolotājus un tūrisma nozares pārstāvjus, kuri izbaudīja vēsturiski nozīmīgo notikumu un Latvijas kultūras vēstures liecības.

Pasākums sākās ar piemiņas brīdi Ķesteru kapsētā, kurā tika godināts Neretas luterāņu draudzes mācītājs un skolu tēvs Frīdrihs Vilhelms Vāgners (1786—1854), kurš ir ievērojams Sēlijas kultūrvēsturē. Turpinājumā pasākums norisinājās muzejā, kur ievadvārdus teica Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta vadītāja Marika Selga. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru informācijas eksperte Elita Vīksna stāstīja par izstādes tapšanas gaitu, izceļot sešas izstādei izvēlētās personības, kas pārstāv sešus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus.

Izstādē katrs kultūrvēsturiskais novads tiek pārstāvēts ar kādu redzamāko latviešu grāmatu izplatītāju, rakstītāju vai pārrakstītāju. Sēliju pārstāv Frīdrihs Vilhelms Vāgners — publicists, grāmatizdevējs, grāmatu izplatītājs un pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs, kas sarakstījis arī pirmo rēķināšanas grāmatu latviešu valodā zemnieku bērniem. Viņš bija īpaši nozīmīga persona, un par viņa devumu stāstīja arī vietējais vēstures pētnieks dr. theol. Uģis Sildegs.

Vāgnera saknes saistītas ar Lielzalvi, kur viņa vectēvs Gothards Vilhelms Vāgners (1717—1784) bija mācītājs no 1743. līdz 1765. gadam. Lielzalvē dzimis viņa dēls Johans Vilhelms Vāgners (1747—1811), kas bija laikabiedrs Vecā Stendera dēlam Aleksandram Johanam Stenderam. Tāpat zināms, ka ģimene dzīvoja Lielzalvē vismaz trīs gadus, jo tur piedzima pirmie trīs bērni. Viņu meita Marianna Stendera vēlāk kļuva par Frīdriha Vilhelma Vāgnera sievu, un šādā veidā šo divu vācbaltu mācītāju dzimtu likteņi savijās, nesot nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas kultūrvēsturē.

Izstāde, kas galvenokārt veltīta latviešu nacionālās literatūras veicinātājiem, iepazīstina ar plašu Latvijas kultūrvēsturisko kontekstu un būs apskatāma Neretas novadpētniecības muzejā līdz šī gada 30. decembrim.

Raksts tapis sadarbībā ar Neretas novadpētniecības muzeja direktori Mariku Sūrumu un biedrības “Sēļu klubs” vadītāju Ilmu Svilāni. 

+ 4